Foto: LETA
Teorētiski Latvijā varētu būt slānekļa gāzes ieguves potenciāls, un, lai izpētītu izredzes šīs gāzes ieguvē, būtiski ir piesaistīt starptautisku finansējumu, - to pēc viesošanās ASV un iepazīšanās ar šīs valsts pieredzi slānekļa gāzes ieguvē portālam "Delfi" norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Ministrs vizītes laikā apmeklēja slānekļa gāzes raktuves Pensilvānijas štatā un kopā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) piedalījās Atlantijas padomes diskusijā par slānekļa gāzes ieguves iespējām Latvijā.

Vējonis atzīmē, ka slānekļa gāzes ieguve Latvijā ļautu vairot valsts enerģētisko neatkarību. "Taču ir būtiski noskaidrot, kāda ir varbūtība slānekļa gāzi iegūt un izmantot, cik tas varētu būt ekonomiski izdevīgi un vienlaikus arī, kā tas ietekmēs apkārtējo vidi," norāda ministrs.

Līdz šim Latvijā ģeoloģiskā izpēte nav bijusi vērsta uz to, lai varētu viennozīmīgi novērtēt slānekļa gāzes potenciālu un tās ieguves iespējas, piebilst Vējonis.

Pagājušajā gadā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra uzsāka līdzdalību Eiropas naftas un gāzes izpētes un ieguves kompāniju finansētā projektā "GASH, Building a European Black Shale Database" par slānekļu izplatību Eiropā. Aģentūras uzdevums projektā ir sagatavot un sniegt informāciju par organisko materiālu saturošu nogulumu izplatību un perspektīvām.

Jau ziņots, ka jautājums par slānekļa gāzi Latvijā aktualizējās šā gada sākumā, kad iespējas to iegūt tika apspriestas arī ar ASV amatpersonām. Latvijas zinātnieki gan par iespējām iegūt slānekļa gāzi lielos apjomos Latvijā izteikušies visai skeptiski.

ASV ir kļuvusi par slānekļa ieguves lielvalsti pasaulē, ieviešot jaunas tehnoloģijas, kas ļāva precīzāk izpētīt zemes dzīles un sākt izmantot slānekļa gāzi, kas iepriekš bija neaizsniedzama. ASV ar slānekļa gāzes ieguvi ir kļuvusi par nopietnu konkurentu Krievijas dabasgāzei.

Informācija interneta vietnē http://neogeo.lv liecina, ka slānekļa gāzes apjomi pasaulē ir milzīgi. Ja pasaules kopējie slānekļa gāzes apjomi tiek vērtēti ap 200 triljoni kubikmetri, tad Eiropas slānekļa gāzes apjomi ir ap 35 triljoniem kubikmetru.

Lielas slānekļa gāzes atradnes ir Austrijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Polijā, Zviedrijā, Francijā. Daudzās citās Eiropas valstīs ir potenciāli iespējama slānekļa gāzes ieguve, tai skaitā arī Latvijā, kur potenciālās atradnes atrodas Kurzemē.

Tiesa, ir valstis, kas visai skeptiski raugās uz slānekļa ieguvi par spīti šī resursa esamībai. Piemēram, Francijas parlamenta augšpalāta - Senāts - šomēnes aizliedza derīgo izrakteņu ieguves metodi ar slāņa hidrauliskās laušanas metodi. Tas nozīmē, ka Francija ir pirmā valsts pasaulē, kas savā likumdošanā izliegusi pēdējos gados tik populārās slānekļa gāzes ieguvi,

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!