Uzņēmums "Ventspils zivju konservu kombināts" rīt, 3.novembrī, atsāks darbu "izdzīvošanas režīmā" pēc vairāku mēnešu pārtraukuma, kas bija saistīts ar Krievijas kontrolējošo dienestu noteikto Latvijas zivju produkcijas importa aizliegumu. Uzņēmums turpinās šprotu kūpināšanu, kā arī sāks garneļu apstrādi skandināvu klienta vajadzībām, informēja "Ventspils zivju konservu kombināta" valdes loceklis Ingus Klindžāns.
Uzņēmums plāno strādāt katru dienu vienā maiņā, nodrošinot darbu līdz 200 cilvēkiem. "Tas ir minimums, kas mums jānodrošina, kamēr meklējam uzņēmumam jaunas iespējas. Mēs negribam zaudēt savus apmācītos speciālistus, kuriem ap šo laiku beidzas sociālie pabalsti, tāpēc bija jāatrod variants, kā viņus nodarbināt," skaidroja Klindžāns. Viņa vērtējumā šo varot dēvēt par uzņēmuma izdzīvošanas modeli: "Nebūs viegli, un jāpatur prātā, ka prakse nereti atšķiras no teorijas."
Pašlaik uzņēmumam esot skaidrs plāns līdz šī gada beigām. Nākammēnes tiks lemts, kā organizēt uzņēmuma darbu janvārī un februārī. Klinžāns pieļauj, ka līdzīgā režīmā uzņēmums turpinās darbu arī nākamā gada pirmajos mēnešos, lai gan izteikt tālākas prognozes esot ļoti sarežģīts uzdevums, jo situācija nozarē ir mainīga.
"Ventspils zivju konservu kombināts" mēnesī plāno saražot ap pusmiljonu šprotu kārbu. Laikā, kad uzņēmumu vēl nebija skārusi ne Krievijas rubļa krīze, ne pēcāk Krievijas noteiktais zivju produkcijas importa aizliegums no Latvijas, tas mēnesī saražoja ap 2,5 miljoniem kārbu, bet pirms noteiktā importa aizlieguma rubļa krīzes laikā šis apjoms bija samazinājies līdz 1,5 miljoniem kārbu mēnesī.
Tā kā Krievijas tirgus, kas savulaik sasniedza 80% no "Ventspils zivju konservu kombināta" produkcijas eksporta, uzņēmumam tagad ir slēgts, šprotes tas turpinās ražot citiem Austrumeiropas valstu tirgiem - Moldovai, Čehijai, Slovākijai, Ukrainai, arī Izraēlai u.c. valstīm.
"Ventspils zivju konservu kombināts" izmēģinājuma režīmā sāks arī garneļu tīrīšanu un pakošanu plastikāta spainīšos. Kā skaidroja Klindžāns, Ventspils uzņēmums sniegs pakalpojumu skandināvu klientam, kam tas esot izdevīgi šejienes zemāko darbaspēka izmaksu dēļ. "Ventspils zivju konservu kombinātam" tas būs papildu darbs, kam nepieciešamas minimālas investīcijas, skaidroja Klindžāns.
Jau vairākus mēnešus uzņēmumā ražošana nenotika, jo kopš jūnija ir spēkā Krievijas dienesta "Rosseļhoznadzor" noteiktais zivju produkcijas importa aizliegums no Latvijas un Igaunijas, bet kopš augusta - cita Krievijas kontrolējošā dienesta "Rosspotrebnadzor" aizliegums ievest Krievijā piecu Latvijas ražotāju, tostarp "Ventspils zivju konservu kombināta", produkciju.
Krievijas noteiktā šprotu importa aizlieguma dēļ uzņēmums "Ventspils zivju konservu kombināts" ražošanu uz laiku pārtrauca aptuveni vienu mēnesi agrāk, nekā iepriekš bija plānots. Tā kā vasarā izejvielu, proti, zivju, kvalitāte ievērojami pasliktinās, "Ventspils zivju konservu kombināts" ik gadu vasaras periodā uz laiku ražošanu pārtrauc un veic tehnisko apkopi, savukārt darbinieki tikmēr dodas atvaļinājumā. Šogad bija plānots ražošanu turpināt līdz jūlija vidum, bet Krievijas noteiktā šprotu importa aizlieguma dēļ ražošana bija jāaptur aptuveni mēnesi agrāk - jūnija vidū.
Uzņēmums iepriekš cerēja atsākt ražošanu augustā vai septembrī, kad sākas jaunā zvejas sezona un ir pieejamas svaigās zivis.
"Ventspils zivju konservu kombināts" jau pagājušā gada decembrī nopietni izjuta grūtības Krievijas tirgū, kas bija saistītas ar Krievijas rubļa vērtības svārstībām. "Ventspils zivju konservu kombināts" uz laiku samazināja ražošanas jaudu, atlaižot lielāko daļu darbinieku. Šī gada pirmajos mēnešos uzņēmums pakāpeniski atkal palielināja ražošanas apjomu. Ja janvārī uzņēmums organizēja darbu, strādājot pāris dienas nedēļā, tad februārī un martā ražošana jau notika katru dienu vienā maiņā.
