Vešņakovs par sankcijām – tās dzeļ Krievijai, bet griež Latvijai
Foto: DELFI

Tas ir pragmatisks lēmums attīstīt mūsu pašu ostas Baltijas jūras reģionā, jo tajās esam investējuši lielus līdzekļus, intervijā portālam "rus.delfi.lv" saka Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Viņš secina, ka Latvija jūtami cieš no sankcijām, uzskaita Krievijas uzņēmumus, kuri pamet Latviju, kā arī vienlaikus norāda uz pozitīviem signāliem "Latvijas šprotu jautājumā".

Taujāts, kā sankcijas ietekmē Latvijas ekonomiku, vēstnieks ir tiešs. "Domāju stipri. Īpaši tās sit pa Latvijas ekonomiku. Līdz 2014. gadam Latvijas IKP auga līdz 5%. Valdība 2016. gadam prognozē 3%, bet eksperti, arī jūsu centrālā banka, prognozē tikai 1,4% izaugsmi. Sankcijas ir abpusēji griezīgs ierocis – dzeļ Krievijai un griež Latvijai," sacīja Vešņakovs.

Viņš arī secina, ka bizness labi saprotot, ka iespēju logs tagad aizvien vairāk atgādina mazu vēdlodziņu, kuru arī aktīvi izmanto. Abu valstu ekonomiskajām attiecībām ļoti traucējot politiskais fons.

"Bizness ir bailīgs, jūt, kad zirgi ir jāpietur un kad – jāattīstās. Daudzi Krievijas investīciju projekti ir apturēti. Aizgājis "Uralvagonozavod", kurš plānoja vagonu ražošanu Jelgavā. Aizgāja "Lukoil", paplašināšanos ir pārtraucis "Severstaļlat". Tajā pat laikā te paliek "Uralhim", kurš 2013. gadā uzcēla termināli. Uzņēmums gribēja būvēt otro kārtu, bet tie plāni nu ir apturēti," stāsta vēstnieks.

Vešņakovs vienlaikus gan atgādina, ka tur, kur ir vietējās pašvaldības atbalsts, lietas notiekot labāk – Ventspilī esot atvērta šokolādes fabrika "Pobeda", kura nu eksportējot uz Eiropu un ASV.

Taujāts, kāpēc Krievija ir sākusi samazināt savus tranzīta apjomus caur Latviju, Vešņakovs ir lakonisks.

"Mēs esam pragmatiķi. Mums ir izdevīgi attīstīt savu infrastruktūru. Mēs esam ieguldījuši lielu naudu savā infrastruktūrā Baltijas jūras reģionā – Ustugā un Primosrskā. Arī Novorosiskas osta ir ļoti aktīva pēdējā laikā. Šobrīd mēs tur sūtām savas kravas. Žēl, protams, ka eiro – dolāra kurss neizmanījās par labu rubļa kursam, tomēr no rubļu tarifu konteksta mūsu ostas Krievijas uzņēmumiem ir daudz pievilcīgākas nekā jūsu ostas ar eiro kursu," sacījis Vešņakovs.

Viņam arī esot pozitīvi signāli par to, kad Krievijas tirgus atkal varētu atvērties Latvijas šprotu ražotājiem.

"2015. gada vasarā pārbaudē tika atklāti sistēmiski pārkāpumi jūsu produkcijas ražošanā. Tika izteikti konkrēti aizrādījumi. Jūsu puse paveica ļoti nopietnu mājasdarbu. Šovasar atkal bija inspekcija, kura tagad gatavo ziņojumu, to saskaņo ar partneriem Baltkrievijā, Kazahstānā. Līdz šim bijuši signāli, ka nav izslēgts arī pozitīvs lēmums Latvijai," intervijā sacījis Vešņakovs.

Jau ziņots, ka nākamā gada sākumā darbu Latvijā sāks jauns Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs.

Iespējams, Latvijas Ārlietu ministrijai nešķiet pievilcīga jaunā Krievijas vēstnieka kandidatūra, kas apgrūtina tā apstiprināšanu, iepriekš vēstīja laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze". Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, Latvijas Ārlietu ministrijai nav īpaši tīkams Vešņakova potenciālais pēctecis Lukjanovs, jo viņš ir īpaši tuvs personāžs Kremlim, liecina LETA arhīvs.

Ārlietu ministrija šādus no diplomātiskajiem kuluāriem pasprukušus mājienus un baumas oficiāli nekomentē.

Source

DELFI Bizness

Tags

Aleksandrs Vešņakovs Krievija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form