Valsts ieņēmumu dienests (VID) gaļas pārstrādātājam "Marno" aprēķinājis papildu nodokļu maksājumus 675 952 eiro apmērā un apturējis maksājumus, informēja kompānijas pārstāvji.
"Marno" pārstāvji informē, ka tostarp pievienotās vērtības nodoklī un uzņēmumu ienākuma nodoklī VID papildus aprēķinājis 445 226 eiro, nokavējuma nauda par savlaicīgi nenomaksātiem nodokļiem noteikta 101 960 eiro apmērā, bet soda nauda - 128 765 eiro apmērā.
"Lai gan uzņēmumam ir tiesības apstrīdēt uzlikto sodu gan VID ģenerāldirektoram, gan tiesā, VID jau arestējis "Marno" naudas maksājumus, ko uzņēmums saņēmis un saņem no saviem pircējiem un pasūtītājiem," norāda kompānijā, piebilstot, ka "Marno" izdzīvošana ir apdraudēta VID uzliktā soda dēļ.
Pēc "Marno" pārstāvju skaidrotā, VID sodījis kompāniju, par, pēc VID domām, fiktīvu zemes un ēkas nomas līgumu. "Lai gan pievienotās vērtības nodokli par nomas maksu izīrētājs jau pārskaitījis valsts budžetā, VID to prasa maksāt vēlreiz "Marno", kurš šo summu deklarējis kā priekšnodokli," min kompānijas pārstāvji.
Tāpat kompānijā norāda, lai gan VID auditu var veikt par pēdējiem trim gadiem, šogad veiktajā auditā "Marno" pētīti 20 gadus veci dokumenti. "Iepriekšējos auditos VID nekādus pārkāpumus "Marno" darbībās nav saskatījis, bet šogad, pēkšņi, radot iespaidu, ka sodu tiek mēģināts uzlikt par katru cenu un ir bijis kāds rīkojums no augšas darīt visu, lai sodītu šo uzņēmumu, apšaubīts zemes un ēkas nomas līgums," pauž kompānijā.
"Marno" skaidro, ka iemesls, kādēļ ražotne atrodas uz nomātas zemes un īrētā īpašumā, veidojies vēsturiski pirms desmit gadiem. Sākotnēji zeme un ēka piederēja "Marno" īpašniekam Sergejam Izotovam. Tā kā uzņēmums par saviem līdzekļiem rekonstruēja ēku, pielāgojot ražošanas vajadzībām, Izotovs noslēdza ar "Marno" līgumu, ka līdz 2015. gadam zemes nomas maksa nav jāmaksā. Taču 2012. gadā viņš atrada uzņēmumam pircēju, kurš vēlējās iegādāties visu ražotni, ieskaitot tehnoloģijas, receptūru, kā arī ēku un zemi. Īpašnieks slēdza līgumu par nekustamā īpašuma pārdošanu. Vienlaikus ar pircēju bija panākta vienošanās par visa kompleksa iegādes kopējo cenu, tādēļ Izotovs noteica, ka zemes un ēkas cena ir par vienu eiro zemāka nekā cena, par kuru viņš šo īpašumu nopirka, bet pārējo summu noteica par ražotni.
"Diemžēl darījums neizdevās pilnībā. Pircējs iegādājās zemi, bet no ražotnes iegādes atteicās. Zemes pārdošanas līgumā nebija minēts, ka līgums stājas spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiek izpildīts arī ražotnes iegādes līgums. Līdz ar to zeme un ēka pārgāja citas personas īpašumā, bet ražotnes jeb "Marno" īpašnieks palika Izotovs," norāda kompānijā, piebilstot, ka no 2015. gada "Marno" bija jāsāk veikt zemes un ēkas nomas maksājumus, ko uzņēmums arī darīja un ko VID uzskata par fiktīviem.
Jau vēstīts, ka "Marno" pagājušajā gadā strādāja ar 3,956 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,3% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija cieta zaudējumus 77 067 eiro apmērā pretstatā peļņai 2020. gadā.
Kompānija "Marno" reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 231 786 eiro. "Marno" vienīgais īpašnieks ir Izotovs.
