Šāds traktējums pēc burta, nevis gara ir pretrunā ar grozījumu mērķi - veicināt vietējā kurināmā izmantošanu, vienādojot malkas un dabasgāzes PVN, sildīt ekonomiku un samazināt iedzīvotāju izdevumus par apkuri, norāda laikraksts.
VID norāda, ka likumā par PVN noteikts 10% likmi piegādē iedzīvotājiem piemērot tikai koksnei, kas ir pagales, zari, žagaru saišķi, šķelda, skaidas un koksnes atlikumi brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā. Trīs metrus garas pagales esot lietaskoki ar 21% PVN.
"Tad jau var teikt, ka pagales arī nav malka, jo no tām var grebt karotes," sarkastiski ierēdņu pieeju komentē Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidents Edgars Vīgants.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža nozares atbalsta nodaļas vadītājs Jānis Birģelis savukārt laikrakstam uzsvēris, ka malku neraksturo izmēri, bet gan lietojuma mērķis. VID pieeju viņš uzskata par ierēdniecisku sīkumainību, kuras blakus nolūks varētu būt vēlme iekasēt vairāk naudas, nevis risināt jautājumu iedzīvotājiem izdevīgā veidā.
Uzņēmēji laikrakstam pauduši, ka, maksājot 21% VID, bet piegādājot malku iedzīvotājiem ar 10% PVN, viņi cieš zaudējumus.
Tagad ZM sniegs FM "viedokli par iespējām PVN likumā iestrādāt malkas definīciju".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
