Lai atvieglotu finansiālo situāciju pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumu skartajiem uzņēmējiem, izstrādāta apgrozāmo līdzekļu grantu un algu subsīdiju programma. Tā saņēmusi arī Eiropas Komisijas akceptu, taču izmaksas aizkavējušās un jau otro mēnesi cilvēki spiesti gaidīt algu izmaksas, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) veic papildu pārbaudes. Ir uzņēmēji, kas no saviem līdzekļiem izmaksājuši atalgojumu, bet tagad gaida, kad valsts to kompensēs. Tomēr atbalsts kavējas.
Laika posmā no 22. novembra līdz 20. decembrim Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis 9172 pieteikumus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kā arī 21 849 pieteikumus algu subsīdiju izmaksai, pastāstīja VID. Tomēr dienests daudzos no tiem saskatījis būtiskas problēmas, kā arī rosinātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos.
"Vēl pirms tika saņemts Eiropas Komisijas saskaņojumu abām šīm atbalsta programmām Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti izvērtēja iesniegumus, lai būtu gatavi sākt izmaksu nekavējoties," stāsta VID pārstāvis Andrejs Vaivars.
Izvērtējot saņemtos subsīdiju pieteikumus konstatēts, ka uzņēmumi oktobrī ir norādījuši būtiski mazākas algas, nekā vidēji trīs iepriekšējos mēnešos. Vaivars skaidro, ka Ministru kabinetam nepieciešams tehniski precizēt normatīvo regulējumu, citādi darba devējam var nākties izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus, kā arī samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa. Kā piemēru viņš min situāciju, kad darbiniekam vidējā bruto darba samaksa jūlijā, augustā un septembrī ir, piemēram, 1200 eiro, atbalsts algu subsīdijai ir 600 eiro, bet darba devēja ziņojumā par oktobri aprēķinātā bruto darba samaksa ir 100 eiro un neizpildās normatīvajā aktā noteiktie nosacījumi, kā arī netiek ievērots atbalsta sniegšanas mērķis – daļēja atlīdzības kompensēšana.
Esošā situācija liecina, ka, lai novērstu dažādu normu interpretāciju, ir nepieciešams skaidri un nepārprotami noteikt, ka, ja darbiniekam atbalsta periodā uzrādīta mazāka deklarētā bruto darba samaksa nekā deklarētā vidējā bruto darba samaksa noteiktajā bāzes periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, atbalstu nosaka 50% apmērā no aprēķinātās bruto darba samaksas atbalsta mēnesī, bet ne vairāk kā 700 eiro, tādējādi valsts daļēji kompensē darba devējam izdevumus par darbinieku atalgojumu, nevis sedz atalgojuma pieprasījumu, kas ir vairāk nekā darbinieka faktiskā bruto darba alga par attiecīgo atbalsta mēnesi.
“VID darbinieki strādās visas brīvdienas un svētku dienas, lai krīzes skarto nozaru darbinieki iespējami laicīgāk varētu tikt pie naudas, tomēr nav pieļaujama situācija, ka kāds, kura mērķis ir segt savus izdevumus uz citu nodokļu maksātāju rēķina, saņem nepamatoti lielu atbalstu,” saka VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Valsts ieņēmumu dienests veiks atbalsta izmaksu atbilstoši tiem iesniegumiem, kuriem iepriekšminētās problēmas nav konstatētas. paskaidroja Vaivars. Savukārt tiem uzņēmējiem, kas veikuši Darba likumam neatbilstošas darbinieku darba samaksas izmaiņas, lēmuma pieņemšana par atbalsta piešķiršanu termiņš ir pagarināts līdz tam laikam, kad tiks pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, un viņi par to ir informēti.
Jau ziņots, ka līdz 20. decembra vakaram algu subsīdijās uzņēmējiem izmaksāti kopumā 305 000 eiro, bet apgrozāmo līdzekļu grantos grantos – 2,5 miljonus eiro. Atbalstu algu subsīdijai piešķir darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts. Subsīdija pieejama darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem un individuālajiem komersantiem to ienākumu kompensēšanai, kā arī patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
