2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6% jeb 68 eiro, sasniedzot 1100 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0%, sasniedzot 1101 eiro, februārī – par 7,8% (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais – 5,0% (1113 eiro).
2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2%.
Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3%, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8%.
Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3%.
Darba samaksas mediāna 858 eiro
Bruto darba samaksas mediāna 2020. gada 1. ceturksnī bija 858 eiro (2019. gada 1. ceturksnī – 784 eiro). Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, tā pieauga par 9,5% – straujāk nekā vidējā darba samaksa. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 641 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,9%.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot statistisko apsekojumu un Valsts ieņēmuma dienesta informāciju.
Sabiedriskajā sektorā gada pieaugums nedaudz straujāks
2020. gada 1. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa pirms nodokļu nomaksas tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro (privātajā – 1100 eiro), taču gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā bija nedaudz straujāks – 6,7% (privātajā – 6,5%). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 061 eiro jeb par 7,8%.
Salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa nedaudz pieauga (0,4%), bet sabiedriskajā sektorā samazinājās par 4,5% neregulāro piemaksu un prēmiju krituma dēļ.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Bruto darba samaksas fonds valstī 2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, palielinājās par 7,5% jeb 172,3 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,9% jeb 6,3 tūkst.
Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē samazinājums par 3%
Covid-19 krīzes ietekmē izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē vidējā darba samaksa 2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni, samazinājās par 3,0%. Savukārt martā, gan salīdzinot ar 2019. gada martu, gan ar šī gada februāri, tā saruka par 21%. Salīdzinot ar februāri, vidējā darba samaksa martā samazinājās arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (-1,1%) un izglītībā (-0,9%), kas nebija vērojams iepriekšējos trīs gados.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk palielinājās citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē – par 12,8% un veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 11,5%. Citu pakalpojumu nozarē vislielākā ietekme uz vidējās darba samaksas izmaiņām bija straujākam atalgojuma fonda pieaugumam sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību nozarē un pilnas slodzes darbinieku samazinājumam pārējās apakšnozarēs.
Bez minētajām nozarēm vidējā darba samaksa 2020. gada 1. ceturksni salīdzinājumā ar 2019. gada 1. ceturksni augusi straujāk arī būvniecības nozarē – pieaugums par 8,9%, apstrādes rūpniecībā un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – katrā par 8,0%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 7,9%, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 7,7%.
Septiņās nozarēs vidējā darba samaksa virs vidējā rādītāja valstī
2020. gada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī (1100 eiro) finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.
Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, izglītības, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, nekustamo īpašumu un citu pakalpojumu nozarē.
Straujāks darba samaksas pieaugums Pierīgas reģionā
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, visstraujāk pieauga Pierīgā – par 10,2 %. Pārējos reģionos, izņemot Latgali, gada pieaugums bija 5,6-5,9 % robežās. Latgalē, kur vidējā darba samaksa bija viszemākā – 747 eiro, gada pieauguma temps arī bija viszemākais – 4,9%. Rīgā vidējā mēneša bruto darba samaksa šī gada 1. ceturksnī bija vislielākā – 1227 eiro par pilnas slodzes darbu.
Vidējās darba samaksas straujo pieaugumu Pierīgas reģionā ietekmēja pilnas slodzes darbinieku kritums tirdzniecības nozarē saistībā ar uzņēmuma biroja adreses maiņu un darba samaksas fonda pieaugums nekustamo īpašumu, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarēs.
