"Rail Baltica" projekta īstenotāji otrdien valdības sēdes prezentējuši video vizualizāciju tam, kā pēc būvniecības beigām izskatīsies vilciena brauciens Latvijas teritorijā. Piedāvājam lasītājiem iepazīties ar ministriem rādīto saturu.

Vēstīts, ka otrdien Ministru kabinets (MK) akceptējis "Rail Baltica" novietojumu Latvijas teritorijā, izņemot Salacgrīvas posmu, portālu "Delfi" informēja projektu īstenotāju preses pārstāve Rita Voronkova. Par Salacgrīvas posmu būvniekiem būs jākonsultējas ar Eiropas Komisiju (EK).

Tāpat vēstīts, ka kopējais "Rail Baltica" trases garums Latvijas teritorijā būs 263 kilometri. Igaunijas robežu tā šķērsos Salacgrīvas novadā, piecus kilometrus uz austrumiem no Ainažiem, bet Lietuvas robežu tā šķērsos Bauskas novadā, netālu no Grenctāles.

Projektā plānots atsavināt 800 fizisko personu īpašumus, kas ir krietni mazāk, nekā plānots sākotnēji – 2000. Vidējā atsavināmā platība fiziskajām personām būs viens hektārs.

Veidojot "Rail Baltica" trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma. Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un "Starptautiskajā lidostā "Rīga"".

Tāpat ziņots, ka projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Netieši maršrutā ir iekļauta arī Somija, tādējādi pagarinot projekta ietekmi arī līdz Skandināvijas valstīm.

"Rail Baltica" būs elektrificēta divceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. 2025. gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!