Tas darīts, lai samazinātu negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā un uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri nav sankcionēto sarakstā. Tādēļ trešdien pulksten 12.00 tiks sasaukta ārkārtas valdības sēde, uz kuru satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sagatavos grozījumus Likumā par ostām. "Ar tiem plānots pārņemt valsts pārvaldībā divas lielās Latvijas ostas – Ventspils un Rīgas, šādā veidā nogriežot jebkuru iespējamo saikni starp sankcionēto personu un ostām," sacīja Kariņš.
Ministru prezidents uzsvēra, ka kopš šīs valdības izveidošanas pirms nepilna gada ir sistemātiski strādāts, lai uzlabotu mūsu valsts pārvaldi kopumā. "Šai valdībai ir ļoti svarīgi tiesiskuma jautājumi un cīņa ar korupciju. Pirmais darbs, ko mēs sākām, bija finanšu sektora kapitālais remonts, kas faktiski noslēgsies šonedēļ ar Saeimā gaidāmo balsojumu par jauno Latvijas Bankas prezidentu," atgādināja Kariņš.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits preses konferencē atzina, ka šie nav mierīgi laiki Latvijas tranzīta nozarē un ka ir jāizdara viss iespējamais, lai pēc iespējas mazāk tiktu iespaidoti uzņēmēji, kas strādā Ventspils ostā, kur ir industriālā zona ar 38 uzņēmumiem un 14 termināļi. Jānodrošina arī, ka pēc iespēja mazāk tiek skarti Ventspils iedzīvotāji, sacīja ministrs. Tādēļ ministrija sagatavos likuma grozījumus par divu ostu pārņemšanu valsts pārvaldībā, un konkrēts, detalizēts likuma teksts būs gatavs trešdien. "Ceram pēc iespējas ātrāk to nosūtīt Saeimai un to pieņemt Saeimā," teica Linkaits.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Ventspils brīvostas pārvalde var šobrīd piekļūt saviem finanšu līdzekļiem bankās, Linkaits atbildēja, ka, cik viņam zināms, tādas iespējas viņiem šobrīd nav. Ministram vēl nebija precīzas informācijas, kā tas ietekmē ostas darbiniekus, taču viņš solīja pēc valdības sēdes sazināties ar brīvostas pārvaldi, lai noskaidrotu situāciju.
Žurnālistu aicināts izvērtēt ekonomisko ietekmi, Linkaits sacīja, ka Ventspils ir otra lielākā osta Latvijā ar 20 miljonu tonnu kravu apgrozījumu gadā, bet Ventspils brīvostas pārvalde pati apgroza gadā apmēram 20 miljonus eiro. Pārvaldei ir lieli aizņēmumi bankās investīciju veikšanai ostas infrastruktūrā. "Tas ir nozīmīgs tranzīta sistēmas elements, un ļoti ceram, ka mūsu veiktās darbības mazinās ASV lēmuma ietekmi uz tranzīta biznesu kā tādu un konkrēti uz šo ostu," sacīja satiksmes ministrs.
Linkaits preses konferencē atzina, ka "Latvijas Dzelzceļš" ir Tranzīta biznesa asociācijas biedrs un pēc otrdien veiktām pārrunām ar "Latvijas Dzelzceļa" valdi ir pieņemts lēmums no šīs organizācijas izstāties. Ministra rīcībā bija informācija, ka no šīs biedrības izstājusies arī "Lidosta Rīga".
Linkaits ieskicēja, ka gatavotie likuma grozījumi paredzēs, ka valsts pilnībā pārņem kontroli pār Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēm, un tas nozīmē, ka tajās vairāk nebūs pašvaldību pārstāvji. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kādēļ tiks lemts arī par Rīgas ostas pārņemšanu, Linkaits paskaidroja, ka Rīga un Ventspils ir Latvijas divas lielākās ostas. "Jāatzīst, ka arī Rīgā ir zināma ietekme šīm te fiziskām un juridiskām personām. Lai novērstu jebkādas iespējas, ka arī uz Rīgas ostu varētu attiekties jebkāda veida sankcijas un ierobežojumi, tas ir mūsu proaktīvs solis, lai vienlaikus risinātu gan Ventspils, gan Rīgas ostas pārvaldības jautājumus," sacīja Linkaits.
Kariņš, atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai Latvijas puse bija iepriekš informēta par ASV nodomu, sacīja, ka informācija par Lemberga un četru juridisko personu iekļaušanu sankcionēto sarakstā, bijusi negaidīta. "Tas ir ASV Finanšu ministrijas lēmums. Magņitska saraksts šoreiz papildināts ar vairākām personām tieši pretkorupcijas nolūkos," teica Kariņš.
Uz papildjautājumu, vai tagad Kariņš uzdos jautājumus ASV pusei par šo lēmumu, kas ietekmē Latvijas tautsaimniecību, valdības vadītājs teica, ka ar ASV Finanšu ministriju sazinās Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kura precizē, ko nozīmē šis lēmums un dotais 30 dienu termiņš rīcībai. Ir ļoti daudz jautājumu, ko skaidro FKTK, atzina Kariņš.
"Bet uzdot jautājumu, lai izprastu ASV iekšējo darbību... Viņiem ir sava iekšējā kārtība. Tas saraksts, ja jūs paskatāties, ir pagarš un ar cilvēkiem no dažādām valstīm, un viens no tiem ir mūsu valsts pilsonis," sacīja Ministru prezidents.
Preses konferencē Ministru prezidents pauda pārliecību, ka ASV lēmumus pieņēmusi neatkarīgi, un par to, kādēļ tāds lēmums tieši tagad pieņemts, viņš žurnālistiem ieteica jautāt ASV Finanšu ministrijai. Tā bija Kariņa atbilde uz žurnālistu jautājumu, vai tam ir kāds sakars ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) kontaktiem ar ASV attiecīgajām iestādēm.
Ministru prezidents arī uzsvēra, ka ar lēmumu pārņemt abas ostas valsts pārziņā tiek novērsta iespēja, ka Rīgas osta tiktu potenciāli apdraudēta kādu nākotnes sankciju sakarā. Viņam gan neesot informācijas, ka sankcijas varētu skart vēl kādu personu.
Linkaits uzsvēra, ka "šī valdība ir ļoti nopietni ķērusies klāt shēmošanas un korupcijas novēršanas pasākumiem, un to parāda visa mūsu līdzšinējā darbība, ka cenšamies preventīvi un proaktīvi rīkoties, lai pēc iespējas mazinātu šādas pagātnes paliekas mūsu sabiedrībā".
Jau ziņots, ka ASV Valsts kases finanšu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Lembergu.
OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē. Tās ir Ventspils Brīvostas pārvalde, kā arī trīs biedrības – Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.
OFAC izdevusi Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas nosaka, ka 30 dienu laikā ir jāpārtrauc sadarbība ar sankciju sarakstā iekļautajiem - Lembergu, Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.
Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tiek bloķēti visi Lemberga un šo četru struktūru īpašumi, daļas īpašumos un tieši vai netieši individuāli vai ar citu personu starpniecību piederošās struktūras, kurās viņu daļa ir virs 50%, kas atrodas ASV vai atrodas ASV personu īpašumā vai kontrolē, un par tām jāziņo OFAC.
OFAC norāda, ka Latvijas oligarhs Lembergs sankcijām pakļauts kā pašreizējā vai bijusī amatpersona, kas atbildīga vai līdzdalīga, vai tieši vai netieši iesaistīta korupcijā.