Video: VID dīkstāves pabalstos izmaksājis 54 miljonus eiro
Foto: LETA

Par laiku no šī gada 12. marta līdz 30. jūnijam – Covid-19 izraisītās dīkstāves periodā – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis 133 462 dīkstāves pabalstus kopumā 53,6 miljonu eiro apmērā. Šos pabalstus vienu vai vairākas reizes saņēmušas kopumā 55 179 fiziskās personas, tai skaitā 2 388 pašnodarbinātās personas, preses konferencē VID iepazīstinājis ar kopsavilkumu par dīkstāves pabalstu izmaksu, piešķirtajiem nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem, paātrinātajām PVN atmaksām un citiem atbalsta pasākumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka dienesta īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ir bijis ieguvums gan uzņēmumiem un tajos strādājošajiem, gan arī tautsaimniecībai kopumā. "Pirmkārt, šie pabalsti daudzos gadījumos ļāva iedzīvotājiem saglabāt savus ikgadējos atvaļinājumus, tie ļāva "nenoēst" sociālo budžetu, kā arī tie ļāva uzņēmējiem saglabāt savus darbiniekus un paša uzņēmuma darbību. Otrkārt, dīkstāves pabalsti skaidri iezīmēja ainu saistībā ar aplokšņu algu problemātiku valstī, parādot iedzīvotājiem, ar kādām sekām jārēķinās, saņemot bezdarbnieka vai darba nespējas pabalstu, kā arī vecuma pensiju, situācijā, ja nav veiktas sociālās iemaksas," tā Jaunzeme.

Dīkstāves pabalstu periodā 20% darba devēju, kuru darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstus, ir no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozares. 13,9% –izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. 9,5% no darba devējiem, kas pārstāvējuši apstrādes rūpniecību un tikpat no darba devējiem, kas snieguši profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus.

Savukārt no pašnodarbinātajām personām visvairāk dīkstāves pabalstu ir piešķirts šādu nozaru pārstāvjiem: 16% mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 9,8% – profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi un 9% – izglītības nozare. 11,9% pabalstu saņēmušajiem pamatdarbības veids nav norādīts, bet vēl 21,2% pamatdarbības veids ir "Citi pakalpojumi".

Izplatītākās pabalstus saņēmušo darbinieku profesijas bijušas attiecīgi – mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (2 828 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 341 eiro), pavārs (2 802 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 443 eiro), viesmīlis (1 929 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta lielums – 330 eiro), pārdevējs-konsultants (1 219 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 385 eiro) un virtuves darbinieks (1 014 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 321 eiro).

Vairums jeb 85,5% no pabalstu saņēmējiem darba ņēmējiem 2020. gada pirmajos divos mēnešos strādāja pie viena darba devēja, 11,9% – pie diviem, bet 2,6% – pie trīs vai vairāk darba devējiem.

Kopumā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs par martu (nepilns mēnesis) darbiniekiem bija 245 eiro, bet pašnodarbinātajiem 233 eiro, par aprīli attiecīgi 439 un 387 eiro, par maiju – 446 un 386 eiro, bet par jūniju 420 un 390 eiro.

Aptuveni ceturtdaļa jeb 25,7% darba ņēmēju dīkstāves pabalstu saņēmuši vienu reizi, 27,9% – divas reizes, 27,1% – trīs reizes, bet 19,3% – četras vai vairāk reižu (ja kādā mēnesī bijis dīkstāves pārtraukums, piemēram, slimības dēļ).

Kopumā, lūkojoties nozaru griezumā, visvairāk VID administrētie budžeta ieņēmumi 2020. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, samazinājušies no tiem dīkstāves pabalstus saņēmušajiem nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību; automobiļu un motociklu remontu – par 51,06 miljoniem eiro jeb 20,1% vai izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem – par 26,15 miljoniem eiro jeb 43%.

No darba devējiem, kuru darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstus, 0,9% ir VID Padziļinātās sadarbības programmas Zelta un Sudraba līmeņa dalībnieki, bet 7,7% ir programmas Bronzas līmenī. Attiecīgi 91,4% darba devēju, kas saņēmuši dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem, nav VID Padziļinātās sadarbības programmas biedri.

Līdztekus dīkstāves pabalstiem nodokļu jomā tika operatīvi izstrādāti un ieviesti arī citi atbalsta pasākumi Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai. Viens no būtiskākajiem šādiem pasākumiem – iespēja lūgt nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu – līdz šī gada 30. jūnijam izmantojuši 12 196 uzņēmumi, saņemot nomaksas termiņa pagarinājumus kopumā 209 686 140 eiro apmērā. Iespēja lūgt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem uzņēmumiem būs pieejama arī turpmāk, līdz pat 2020. gada beigām.

Līdz 30. jūnijam 101 816 komersantiem VID nodrošināja paātrinātu pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas atmaksu kopumā 240 643 900 eiro apmērā. Arī šis atbalsta veids, kas dod ātrāku pieeju finanšu līdzekļiem, uzņēmējiem būs pieejams līdz 2020. gada beigām.

Tāpat ir saglabāta iespēja šogad neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus. Savukārt ziedotājiem ir saglabātas labvēlīgās iespējas 2020. gadā ziedot Covid-19 seku pārvarēšanai, nepiemērojot tiem uzņēmumu ienākuma nodokli.

Šogad saglabāts tiek arī gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem piešķirtais 2019. gada pārskata (ja tāds ir jāsagatavo) iesniegšanas termiņa pagarinājums par trim mēnešiem.

Līdz pat 2023. gadam VID varēs neizslēgt no Padziļinātās sadarbības programmas vai nepazemināt programmas līmeni tiem programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 radītās finanšu sekas.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiek saglabāta alkoholisko dzērienu distances tirdzniecība, savukārt ar nākamo dienu pēc ārkārtējās situācijas beigām ir aizliegts izmantot nedenaturētu etilspirtu dezinfekcijas līdzekļu ražošanā.

Jāatgādina, ka pirmdien, 13. jūlijā, VID preses konferencē informēja par dienesta sniegto atbalstu Covid-19 laikā, kurā nodrošināja uzņēmumiem, to darbiniekiem uz pašnodarbinātām personām izveidotos nodokļu jomas atbalsta pasākumus. Preses konferencei varēja sekot līdzi portālā "Delfi". Preses konferencē piedalījās VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.

Jau vēstīts, ka līdz jūlija sākumam jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 842,63 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrija.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija sākumam valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 385,6 miljonus eiro.

Līdz šim valdība lēmusi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 101,8 miljonus eiro Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalstu izmaksai nodarbinātajiem.

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā līdz 9. jūnijam bija izsludināta ārkārtējā situācija. Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, valsts iespējamais atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Finanšu ministrija Ieva Jaunzeme Valsts ieņēmumu dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form