Viesmīlības nozare parakstījusi ģenerālvienošanos, kas paredz noteikt minimālo algu un sociālās garantijas nozarē strādājošajiem, kā arī kopīgi meklēt risinājumus Covid- 19 radītās krīzes laikā. Ģenerālvienošanos parakstījušas četras puses - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība (LSAB) un trīs darba devēju organizācijas - Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), portālu "Delfi" informēja LSAB prezidente Irēna Liepiņa.
Liepiņa uzsver, ka līdz ar ģenerālvienošanos sociālajiem partneriem būs daudz vieglāk diskutēt par noteikumiem, kas nozarei jāpieņem. "Ģenerālvienošanās palielina darba produktivitāti un veicina nozares ilgtspēju, spēju elastīgi reaģēt uz situāciju vietējā un starptautiskajā tirgū," norāda Liepiņa.
Arī LRB prezidents Jānis Jenzis uzskata, ka šajā laikā sadarbība ir ļoti svarīga, jo krīzes dēļ viesmīlības nozares sakārtošana ir vēl jo lielāks izaicinājums. "Šis ir izaicinājumiem bagāts laiks, kad kopā jāstrādā gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Ceru, ka ir ielikts labs pamats tam, lai kopīgiem spēkiem panāktu nozares ilgtspēju, nodokļu un administratīvā sloga mazināšanu nozarē, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu likviditātes nodrošināšanu," norāda Jenzis.
LVRA prezidents Jānis Pinnis izceļ, ka ģenerālvienošanās parakstīšana ir zīmīgi sakritusi ar sarežģītāko laiku nozares vēsturē un no kopīgās sadarbības ir atkarīgs, cik stipra un veiksmīga būs nozare, izejot no krīzes.
"Ļoti ceram, ka ģenerālvienošanās būs pamats tam, lai sadarbībā ar valdību un sociālajiem partneriem turpinātu iesākto darbu un pēc iespējas tuvākā laikā piemērotu samazināto PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem," saka Pinnis un bilst, ka valdībā ir iesniegti arī vairāki citi priekšlikumi, to skaitā par atbalstu Covid- 19 krīzē visvairāk skartajām nozarēm.
Par nepieciešamību samazināt PVN runā arī LTA valdes līdzpriekšsēdētājs Dainis Domiņš, norādot, ka prioritāte ir samazināt PVN ēdināšanas pakalpojumiem, lai varētu klientiem piedāvāt veselīgāku maltīti par zemāku cenu, bet otrss uzdevums ir nodrošināt lielāku atlīdzību mācību iestāžu ēdinātājiem, kas šobrīd saņem fiksētu un ļoti mazu atlīdzību (1,17 eiro) par viena skolēna pusdienām.
