Otrdien valdībā bija plānots vētīt Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās izmaiņas ārvalstu darbaspēka piesaistes regulējumā, tostarp sarakstu ar profesijām, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, taču jautājuma skatīšana atlikta, portāls "Delfi" noskaidroja Ministru kabinetā (MK).
EM sarakstā ietvertas 237 profesijas šādās jomās: zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze un pārvalde, zvejas kuģu vadīšana, gaisa kuģu vadīšana un tehniskā apkope.
Sarakstā lasāmas dažādas profesijas, piemēram, zinātnes jomā sarakstā iekļauti gan astronomi, astrofiziķi un atomfiziķi, gan arī pētnieki un zinātniskie asistenti.
Savukārt finanšu analīzes jomā iekļautas tādas profesijas kā finanšu tirgus analītiķis, finanšu analītiķis, naudas apgrozības analītiķis, finanšu risku vadītājs.
Ekonomikas ministrija skaidro: "Ņemot vērā labvēlīgos apstākļus finanšu sektora turpmākai attīstībai Latvijā, sagaidāms, ka darbaspēka pieprasījums pēc pieredzējušiem vecākajiem finanšu jomas speciālistiem arī nākotnē varētu pieaugt. Vienlaikus, ņemot vērā finanšu sektora īpatnības un standartus, augstas kvalifikācijas finanšu speciālistu piedāvājums, jo īpaši ar starptautisku pieredzi, varētu būt nepietiekams."
Tieši profesiju saraksts iepriekš raisījis plašas diskusijas. Piemēram Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) paziņoja, ka šo EM ierosinājumu atbalstīt nevar. LBAS iebilda pret specialitāšu ārstu, virkni ar programmēšanu un IT tehnoloģijām saistītu profesiju, kā arī zinātnieku, fiziķu un astronomu iekļaušanu sarakstā.
Profesiju sarakstā iekļauto specialitāšu pārstāvjiem tiks atvieglotas prasības nodarbinātības tiesību iegūšanai. Līdz ar to tiks paātrināts darba atļauju noformēšanas process. Sarakstā minēto profesiju pārstāvji darbam Latvijā var tikt uzaicināti saskaņā ar Imigrācijas likuma 9. panta septīto daļu.
Saskaņā ar EM sniegto informāciju, jaunais regulējums palielinās augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību darba devējiem Latvijā.
EM skaidro, ka iespējamo ārvalstnieku skaitu, uz kuru varēs attiecināt Imigrācijas likuma 9.panta septītajā daļā minētos atvieglojumus, var prognozēt, vadoties pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2016. gadā izsniegtajām darba atļaujām profesijās, kuras ir iekļautas profesiju sarakstā. 2016. gadā tika izsniegtas 676 darba atļaujas ārzemniekiem, kas tiks nodarbināti sarakstā iekļautajās specialitātēs/profesijās.
Iepriekš ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem sacīja, ka šīs izmaiņas varētu palīdzēt Latvijai piesaistīt 200 līdz 300 papildu darbinieku no ārvalstīm. Viņš gan piebilda, ka "šis nav atvērts darba tirgus".
Kā pamato EM, regulējums ir jāatvieglo, lai īstermiņā mazinātu darbaspēka trūkumu, kā arī lai veicinātu produktivitāti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Saskaņā ar EM prognozēm, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt, bet bezdarba līmenis līdz 2020. gadam pietuvosies 6% robežai, kas var radīt līdzīgus darba tirgus pārkaršanas riskus kādi bija pirmskrīzes periodā.
Savukārt Ārvalstu investoru padome norādījusi, ka darbaspēka piedāvājuma sarukums apvienojumā ar administratīvi teritoriālās vienības sadrumstalotību un finansiālajām grūtībām ir galvenie draudi Latvijas spējai piesaistīt investīcijas, tādēļ nepieciešams izstrādāt pārdomātu imigrācijas politiku.
