Vietējās cūkgaļas deficīta dēļ gaļas pārstrādātāji nevar izpildīt ES fondu atbalsta nosacījumus
Foto: AFP/Scanpix

Latvijas gaļas pārstrādes tirgū ir izteikts vietējās cūkgaļas deficīts, jo vietējie cūkaudzētāji var piedāvāt vien 38% izejvielas no tirgus pieprasījuma, norāda gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" valdes loceklis Andrejs Ždans.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nerēķinoties ar esošo tirgus situāciju, Lauku atbalsta dienests (LAD) izvirzījis nosacījumus ražotājiem, ka Eiropas fonda līdzfinansējums dažādu attīstības projektu realizācijai iespējams vien tad, ja ražošanā tiek izmantoti 40% un vēlākajos gados – 50% vietējās cūkgaļas. "Nav pareizi ilgtermiņā atstāt spēkā prasību, kuru ražotājs pat gribot nevar izpildīt," problēmu nozarē ieskicē Ždans.

Viņš uzsver, ka ražotājs ražošanas procesu un operatīvo darbu pakārto reālajai tirgus situācijai. Tā kā vietējās izejvielas trūkst, tiek strādāts, lai šo trūkumu aizpildītu. Runa nav par atteikšanos no vietējās cūkgaļas izmantošanas ražošanas procesā. Ražotāji izmanto vietējo cūkgaļu tik, cik tā ir pieejama, tomēr tās proporcija ražošanas procesā nesasniedz LAD noteiktās prasības, lai pretendētu uz finansējumu dažādos atbalsta projektos.

"Lai mājas tirgū nodrošinātu vajadzīgo cūkgaļas pieprasījumu, jau vairākus gadus sadarbojamies ar vadošajiem piegādātājiem un cūkaudzētājiem no Eiropas – Beļģijas, Vācijas, Polijas tirgiem. Esam pārliecinājušies gan par sadarbības partneru piegādāto izejvielu augsto kvalitāti, gan arī piegādes punktualitāti. Jāuzsver, ka arī mēs kā Latvijas ražotājs esam ieinteresēts saīsināt ražošanas ciklu un maksimāli sadarboties ar vietējiem cūkaudzētājiem, ko arī darām, bet, ņemot vērā reālo situāciju nozarē, uz doto brīdi ir sasniegti vietējās cūkgaļas realizācijas griesti. Pārstrādājam tik, cik iespējams un šobrīd esam nonākuši neapskaužamā situācijā, jo no mums pieprasa to, ko šobrīd nevaram izpildīt," norāda Ždans.

Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece skaidro, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas vietējie cūkaudzētāji nekad 100% nav nodrošinājuši mājas tirgu ar nepieciešamo patēriņā apjomu. Latvijā cūkgaļas patēriņš ir gandrīz 80 000 tonnu gadā, no kuriem vietējie cūkaudzētāji spēj nodrošināt gandrīz uz pusi mazāku cūkgaļas daudzumu – 57%. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no saražotā apjoma tiek tirgota svaigā veidā, daļa aiziet rūpnieciskajai ražošanai (sivēnmātes un nestandarta bekons), noteikts apjoms tiek arī eksportēts – vidēji 19%, līdz ar to mājas tirgū tiek realizēti 38% no vietējās cūkgaļas apjoma.

Ņemot vērā šo situāciju, Ždans ceļ trauksmi par šā brīža nosacījumiem, kas attiecas uz iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. LAD izvirzītās prasības par vietējās izcelsmes pamatizejvielām ir atrunātas Ministru kabineta noteikumos Nr. 600 28.1. un 29. punktā, nosakot, ka jāizmanto 40% vietējās izcelsmes pamatizejvielas, savukārt trešajā gadā pēc projekta īstenošanas vietējo pamatizejvielu apjoms jāpalielina vismaz par 10% jeb kopumā jāsasniedz 50% apjoms.

"Arī šiem nosacījumiem ir jābūt elastīgiem, ņemot vērā ražotāju faktiskās iespējas un tirgus situāciju. Ignorējot šīs kopsakarības, valsts institūcijas ne tikai apgrūtina vietējo ražotāju konkurētspēju, bet arī riskē, ka nonāksim situācijā, ka Eiropas nauda Latvijas ekonomikai aiziet secen," uzsver Ždans.

Jāatgādina, ka Latvija joprojām nav tikusi galā ar Āfrikas cūku mēra radītajām sekām. Šogad konstatēts epidēmijas atkārtots uzliesmojums, kura rezultātā tiks likvidētas konkrētajā Jelgavas novada cūkaudzētavā augušie sivēni, turklāt pastāv risks, ka slimība var izplatīties arī citās teritorijās. Epidēmija ietekmē ražotāju sadarbību ar vietējiem cūkaudzētājiem.

Ždans stāsta, ka, konstatējot problēmas, protams, bija spiesti pārtraukt sadarbību ar atsevišķiem piegādātājiem, to vietā meklējot citus sadarbības partnerus. Apstākļos, kad vietējās izejvielas trūkst, šādas blakus problēmas situāciju nozarē tikai pasliktina. Diemžēl nav pārliecības, ka atbildīgo institūciju izvērstie pasākumi mērķtiecīgi ierobežo slimības tālāku izplatību. Būtiski arī akcentēt, ka atsevišķi LAD nosacījumi, pretendējot uz Eiropas fondu līdzfinansējumu, attiecas uz sadarbību ar vietējiem cūkaudzētājiem noteiktā ģeogrāfiskā pārklājumā. Arī šī prasība Āfrikas cūku mēra kontekstā ne vienmēr ir izpildāma, līdz ar to nebūtu pareizi, ka uzņēmējiem to šobrīd vispār izvirza.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Lauku atbalsta dienests Lopkopība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form