Viņš minēja, ka tostarp biznesa jeb komercpārvadājumu segmentā degvielas patēriņš īpaši nekritās arī pandēmijas pirmajā vilnī jeb pagājušā gada pavasarī, savukārt privātpersonu segmentā kritums bija daudz vairāk pamanāms.
"Pirmajā vilnī, it īpaši aprīlī un maijā, tirgus ļoti būtiski samazinājās - mazumtirdzniecībā vairāk nekā par 10%. Protams, tas rezultējās vēl asākā cīņā starp tirgus dalībniekiem par klientiem. Līdz ar to peļņas maržas degvielas tirgū gāja uz leju, un tas savukārt negatīvi ietekmē rentabilitāti kopumā visā tirgū," teica Vība.
Tāpat viņš sacīja, ka no jūlija pandēmijas ietekme kļuva jūtami mazāka, un tirgus sāka atgūties. "Virši" degvielas uzpildes stacijās šajā laikā tirdzniecības apmēri pat pieauga, salīdzinot ar 2019. gada rādītājiem attiecīgajā periodā. Taču oktobrī-novembrī sākās otrais pandēmijas vilnis, un tirgū atkal bija novērojams degvielas realizācijas kritums, kas gan vairs nebija tik izteikts kā pirmajā vilnī pavasarī.
Vība arī uzsvēra, ka pagājušajā gadā bez pandēmijas degvielas tirgotājiem bija arī citi izaicinājumi, piemēram, akcīzes likmju palielinājums degvielas produktiem, kā rezultātā Latvijā akcīzes likme dīzeļdegvielai Baltijas līmenī pašlaik ir visaugstākā. "Tas, protams, negatīvi ietekmēja mūsu kā valsts konkurētspēju degvielas tirgū, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu. Mēs redzējām, ka jau no akcīzes likmju izmaiņu paša sākuma klienti, kuri brauc cauri Baltijai tranzītā un iepriekš vairāk pildījās Latvijā, īpaši biznesa segmenta klienti, priekšroku deva Lietuvai un Igaunijai, un degvielu uzpildīja tur," sacīja "Virši-A" izpilddirektors.
Savukārt prognozes šim gadam Vība salīdzināja ar loteriju, tomēr izsakot minējumu, ka vakcinācijas tempu paātrināšanās sekmēs valsts ekonomikas atlabšanu - it īpaši otrā pusgada laikā.
"Tas dod pamatu domāt, ka degvielas tirgū kritumam salīdzinājumā ar 2020.gadu nevajadzētu būt. Iespējams, ka būs pat neliels pieaugums, jo tiem lielajiem izaicinājumiem, kādi bija 2020.gadā, bizness ir spējis pielāgoties. Ja ekonomika sāks atdzīvoties, tad arī degvielas tirgus turpinās attīstīties, jo ir diezgan izteikta korelācija starp iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājiem un mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmēriem. Piemēram, 2020.gadā mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs samazinājās par 3,6%, un ļoti tuvu tam kritās arī IKP rādītājs. Ja šogad IKP, visticamāk, tomēr nedaudz jau augs, tad ir pamats domāt, ka arī degvielas tirgū nevajadzētu būt kritumam," atzīmēja "Virši-A" izpilddirektors.
Kompānija "Virši-A" reģistrēta 1995. gadā, un tās pamatkapitāls ir 910 560 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā bija 187,008 miljoni eiro, bet peļņa sasniedza 3,989 miljonus eiro. Finanšu dati par 2020. gadu vēl nav publiskoti. "Virši-A" patiesā labuma guvēji ir Ruta Plūme, Andris Priedītis, Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Ilgvars Zuzulis.
