Cita starpā grozījumi, par kuriem Saeimai vēl jālemj galīgajā lasījumā, paredz likumā noteikt valdes locekļu atbildību par zaudējumiem, ja uzņēmuma valde nav likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi komersanta maksātnespējas pieteikumu.
Par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem šādos gadījumos tiks uzskatīts parādnieka mantas samazinājums, kas noticis kopš brīža, kad uzņēmumam bija jāiesniedz maksātnespējas pieteikumu.
Parlamenta vairākuma atbalstu negaidīti guva arī "Saskaņas centra" deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas būtībā paredz Latvijā ieviest tā dēvēto nolikto atslēgu principu.
Proti, šis priekšlikums paredz likumā noteikt, ka pēc tam, kad pārdota kā prasības nodrošinājums kalpojusī manta, nodrošinātais kreditors, kas parasti ir banka, zaudē savas prasījuma tiesības un pēc izsoles akta apstiprināšanas vēl nesegtās saistības tiek dzēstas.
Par likuma sagatavošanu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu bija noraidījusi, taču parlamenta balsojumā "par" tā pieņemšanu nobalsoja 56 deputāti no "Saskaņas centra", ZZS un Nacionālās Apvienības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
