Vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā bija 63,2 miljoni eiro jeb 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds – 11,24 miljardi eiro jeb 36,9% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie rezultāti.
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, palielinājās par 429 miljoniem eiro jeb 1,4% un bija 11,24 miljardi eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2019. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 117,6 miljoni eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP mazāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 138,1 milj. eiro jeb 0,5% no IKP;
- ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 62,9 milj. eiro jeb 0,2% no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 62,4 milj. eiro jeb 0,2% no IKP;
- noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) 24,5 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 19,7 milj. eiro jeb
0,1% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 124,5 milj. eiro jeb 0,4% no IKP;
- korekcija par superdividendi – 75,3 milj. eiro jeb 0,2% no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 22,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 16,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 10,8 milj. eiro jeb 0,04% no IKP;
- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 10,5 milj. eiro jeb 0,03% no IKP.
Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda dati par iepriekšējiem gadiem ir pārrēķināti, ņemot vērā Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" jaunās rokasgrāmatas par vispārējās valdības deficītu un parādu metodoloģiskos pilnveidojumus. Lielāko ietekmi uz pārrēķiniem ir devusi 19 jaunu vienību iekļaušana vispārējās valdības sektorā, kā pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", AS "Daugavpils satiksme", SIA "Rēzeknes satiksme", SIA "Liepājas tramvajs" u.c., kam bija gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz vispārējās valdības sektora bilanci.
