2022. gadā Latvijā bija 25,9 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2021. gadu, to skaits ir palielinājies par 1,4 tūkstošiem jeb 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Privātajā sektorā bija 15,6 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,3 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 0,3 tūkstošiem jeb 2,0%, savukārt sabiedriskajā sektorā palielinājās par 1,7 tūkstošiem jeb 20,3%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,2%, speciālistu pamatgrupā – 4,1%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 3,2%, kā arī 3,2% vienkāršo profesiju pamatgrupā.
Reģionos 2022. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,6% jeb 17,8 tūkst., savukārt viszemākais Kurzemē un Vidzemē – 1,5% (attiecīgi 1,1 un 0,9 tūkstoši), Pierīgā – 2,6% jeb 3,7 tūkst., Zemgalē – 1,8% jeb 1,2 tūkst., Latgalē – 1,7% jeb 1,1 tūkst.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gadā bija Latvijā – 2,8%. Igaunijā tas bija 2%, bet Lietuvā – 1,9%.
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 19,4%, Lietuvā – par 6%, Latvijā – par 5,8%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gadā bija valsts pārvaldē – 7,5%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 4,1%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,4%, izmitināšanas, ēdināšanas un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs – 3,3%, kā arī apstrādes rūpniecības, būvniecības un transporta un uzglabāšanas nozarēs – 3,2%.
Tālākā ekonomikas virzība lielā mērā būs atkarīga no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi, norāda FDP
Sirds vietā vājš motors? Kāpēc Latvija atpaliek no Lietuvas un ko darīt tālāk
'Tūkstoti vai arī nestrādāšu.' Būvniecībā darba samaksu diktē darba ņēmējs
