2022. gadā Latvijā bija 25,9 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2021. gadu, to skaits ir palielinājies par 1,4 tūkstošiem jeb 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Privātajā sektorā bija 15,6 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,3 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 0,3 tūkstošiem jeb 2,0%, savukārt sabiedriskajā sektorā palielinājās par 1,7 tūkstošiem jeb 20,3%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,2%, speciālistu pamatgrupā – 4,1%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 3,2%, kā arī 3,2% vienkāršo profesiju pamatgrupā.
Reģionos 2022. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,6% jeb 17,8 tūkst., savukārt viszemākais Kurzemē un Vidzemē – 1,5% (attiecīgi 1,1 un 0,9 tūkstoši), Pierīgā – 2,6% jeb 3,7 tūkst., Zemgalē – 1,8% jeb 1,2 tūkst., Latgalē – 1,7% jeb 1,1 tūkst.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gadā bija Latvijā – 2,8%. Igaunijā tas bija 2%, bet Lietuvā – 1,9%.
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 19,4%, Lietuvā – par 6%, Latvijā – par 5,8%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gadā bija valsts pārvaldē – 7,5%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 4,1%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,4%, izmitināšanas, ēdināšanas un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs – 3,3%, kā arī apstrādes rūpniecības, būvniecības un transporta un uzglabāšanas nozarēs – 3,2%.
