Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica II" sliežu ceļa izbūves projekta izpētes laikā ievērojami samazināts trases skarto īpašumu skaits. Ja gada sākumā kompānija prognozēja, ka trase skars 2000 privātīpašumus, tad tagad, izvērtējot tehniskos risinājumus, šis skaits samazināts līdz 1000, portālam "Delfi" apstiprināja pilnsabiedrības pārstāvji.
Kompānija publicēšanai nodevusi vairākus maketus, kā trase varētu izskatīties lauku teritorijās, pie mežiem un virs tiltiem.
Iezīmējas otrā projekta kārta
Aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, precīzāk iezīmējusies arī projekta otrā kārta, kas varētu tikt sākta pēc 2030. gada - veidojamais reģionālo staciju tīkls, arī loģistikas un ražošanas teritoriju izvietojums.
Veiktie modelēšanas rezultāti liecina, kā norāda kompānijas pārstāvji, ka no Rīgas pasažieru stacijas līdz lidostai būs iespējams nokļūt 12 minūtēs, Jaunmārupei 17 minūtēs, Bauskai 50 minūtēs un Salacgrīvai – stundas laikā.
Pašreiz, kā vērtē RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, visās Baltijas valstis, kurās plānota dzelzceļa līnija šī projekta attīstība atrodas līdzīgos posmos un norit pēc iecerētā laika grafika.
Vēstīts, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai.
Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
