VK: platjoslas projekts ir vāji veicinājis interneta pieejamību mājsaimniecībās
Foto: Reuters/Scanpix

62 miljonu eiro vērtais Platjoslas projekts ir vāji veicinājis interneta pieejamību mājsaimniecībās, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Vai valsts ieguldījumi interneta pieejamībā sasniedz iedzīvotāju?".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Revīzijā norādīts, ka Latvija ir pazīstama ar ātru internetu, bet tā nodrošināšanai ir nepieciešama infrastruktūra, kuras izveide un uzturēšana ir resursu ietilpīga. Investīcijas, attīstot infrastruktūru visos trijos tīkla līmeņos - maģistrālajā tīklā, "vidējā jūdzē" un "pēdējā jūdzē" - veic gan valsts, gan lielākie elektronisko sakaru komersanti. Tā kā ne visos posmos vai teritorijās infrastruktūras attīstīšana ir komersantam vienlīdz ekonomiski izdevīga, lai nodrošinātu visu teritoriju iedzīvotāju vienlīdzīgu piekļuvi ātram internetam, valsts iegulda publiskos līdzekļus šādu komerciāli neizdevīgo posmu izveidē.

Interneta pieejamības uzlabošanai valsts jau kopš 2012. gada piesaista Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi 72 miljonu eiro apmērā ir piešķirti "vidējās jūdzes" tīklu izbūvei tā sauktā Platjoslas projekta ietvaros, lai nodrošinātu pieejamību pastāvīgam, no lietotāju skaita neatkarīgam interneta ātrumam virs 30 megabitiem sekundē (Mbit/s).

Valsts kontrole veica revīziju par Platjoslas projekta atbildīgajām iestādēm - Satiksmes ministriju (SM) un Latvijas Valsts Radio un televīzijas centru (LVRTC), lai pārliecinātos, ka līdz šim veiktās investīcijas Platjoslas projektā 62 miljonu eiro apjomā, ko veido jau izlietotie 45 miljoni eiro un noslēgtās līgumsaistības 17 miljonu eiro apmērā, bijušas lietderīgas.

Revidenti secina, ka, neskatoties uz apjomīgo valsts intervenci platjoslas projektā 62 miljonu eiro apmērā, nav nosakāma šo ieguldījumu ietekme uz kopumā labajiem interneta pieejamības rādītājiem Latvijā. "Tieši otrādi - revīzijā secinātais liecina, ka atdeve no Platjoslas projektā ieguldītā šobrīd ir maza, jo izbūvētais tīkls ir tikai daļa no posma, kas nepieciešams interneta pieejamībai mājsaimniecībā," atzīts Valsts kontrolē.

Revidentu vērtējumā, Platjoslas projektā izbūvētais tīkls tiek izmantots maz un ir vāji veicinājis interneta pieejamības mājsaimniecībās uzlabojumus. Valsts kontrole norādīja, ka tam par iemeslu ir fakts, ka SM koncentrējas uz ERAF finansēto "vidējās jūdzes" tīkla izbūvi, lai gan "vidējā jūdze" ir tikai daļa no visas infrastruktūras, kas nepieciešama interneta pieejas nodrošināšanai galalietotājam. Tāpat norādīts, ka bez "pēdējās jūdzes" izbūves internets iedzīvotāju nesasniegs, tomēr konkrētas aktivitātes šīs tīkla daļas attīstīšanai SM līdz šim nav plānojusi.

Revīzijā arī secināts, ka elektronisko sakaru komersanti Platjoslas projektā izbūvēto tīklu nomā maz un vēl mazāk to izmanto "pēdējās jūdzes" attīstīšanai un interneta pakalpojumu sniegšanai galalietotājam.

Turklāt revīzijā tika konstatēts, ka Platjoslas projekta izmaksas varēja optimizēt, ja SM būtu apzinājusi, kādi elektronisko sakaru tīkli jau ir izbūvēti valstī, un tai būtu redzējums, kā tos efektīvāk attīstīt, nebūvējot savstarpēji dublējošus tīklus. Revīzijā secināts, ka SM trūkst arī redzējuma Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla (ĀSVEST) attīstībai, kuru veido LVRTC valsts pārvaldes īpašām vajadzībām.

Revidenti norāda, ka SM nepietiekami novērtēja riskus, ka zema iedzīvotāju blīvuma un nepietiekamas maksātspējas ārpus pilsētām dēļ komersants nebūs ieinteresēts attīstīt "pēdējās jūdzes" tīklu pat no tuvāk izbūvētās tīkla infrastruktūras. Tā rezultātā tikai par 33% izbūvētā tīkla ir noslēgti nomas līgumi, un no 358 piekļuves punktiem - iznomāti tikai 7%.

Tāpat projekts paredzēja, ka līdz 2023. gada beigām mājsaimniecību skaits ar piekļuvi ātrgaitas internetam palielināsies par 147 000 mājsaimniecībām. Savukārt revidentu aplēses liecina, ka pat pie labākajām prognozēm maksimālais mājsaimniecību skaits ar nosacījumu, ka tiek izmantoti visi izbūvētie piekļuves punkti "pēdējās jūdzes" tīkla izveidošanai, varētu sasniegt tikai 66 444, nevis 147 000 mājsaimniecības.

Kopumā revidenti snieguši SM un LVRTC 11 ieteikumus kopējās elektronisko sakaru pārvaldības pilnveidošanai un pakalpojumu pieejamības galalietotājiem veicināšanai. Valsts kontrole iesaka uzlabot elektronisko sakaru nozares politikas plānošanas procesu, veidotu to visaptverošu un uz datiem balstītu. Atbildīgās iestādes aicinātas nodrošināt informācijas pieejamību par elektronisko sakaru nozarē izbūvēto infrastruktūru un veicinātu tās koplietošanu.

SM un LVRTC arī aicināti pilnveidot platjoslas tīklu attīstības projektu uzraudzību un atbilstību gan nacionālajiem tiesību aktiem, gan saistībām ar ES, kā arī lai veicinātu projekta caurskatāmību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ERAF Investīcijas Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form