VMD vadītāja: nav plānots samazināt dienesta darbinieku skaitu
Foto: LETA

Patlaban jaunajā Valsts meža dienesta (VMD) stratēģijā nav nekā "akmenī cirsta", kā arī nav plānots samazināt dienesta darbinieku skaitu, šodien VMD preses konferencē sacīja dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa skaidroja, ka visas izmaiņas, kas saistītas ar VMD turpmāko attīstību notiek sasaistē ar dienesta darbības stratēģiju 2021.-2027.gadam, kurā noteikti vien VMD virzības mērķi un prioritātes. Atsevišķas un detalizētas nianses stratēģijā nav iezīmētas, tādējādi pašlaik dienests var informēt tikai par aptuvenajām izmaiņām.

Stratēģijā dienests identificējis vairākas esošās problēmas, tostarp objektīvas un vienādas attieksmes trūkumu pret klientiem, komunikācijas trūkumu, korupcijas risku, pārmērīgu birokrātijas slogu, nevienmērīgu darbinieku noslodzi un zemu atalgojumu. VMD secinājis, ka problēmu risināšanai nepieciešams kardināli mainīt pašreizējo organizācijas struktūru.

Plānots, ka pēc izmaiņām VMD veidos no septiņām struktūrvienībām - medību pārvaldes, mežsaimniecības pārvaldes, meža ugunsapsardzības pārvaldes, nodrošinājuma pārvaldes, tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes, attīstības pārvaldes un uzraudzības daļas. Katra pārvalde tiks iedalīta departamentos un atsevišķās nodaļās.

Vaicāta par darbaspēku, Stašāne žurnālistiem pauda, ka kopumā nav plānots samazināt darbinieku skaitu un tas paliks pašreizējo 640 nodarbināto robežās. Turklāt darbiniekiem būs iespēja pārkvalificēties, kā arī strādāt savā interešu sfērā.

Skaidrojot bažas par to, ka varētu tikt apturēta vairāku reģionālo struktūrvienību darbība, Stašāne uzsvēra, ka notiks pilnīga dienesta pārstrukturizācija, cita starpā vairs nebūs nošķīruma starp reģionālajām un centrālo struktūrvienību. Plānotās izmaiņas paredz, ka tie cilvēki, kas pašlaik strādā reģionālajās virsmežniecībās, turpinās darbu kādā no jaunajām pārvaldēm, kas atradīsies visā Latvijā.

"Mēs grupēsimies pēc izpildāmajām funkcijām," skaidroja dienesta vadītāja.

Viņa arī atzīmēja, ka meža īpašniekiem šīs pārmaiņas nozīmē konkrētu pakalpojumu saņemšanu no VMD, nevis atsevišķa mežziņa, kā tas bijis līdz šim. Vienlaikus, ja pakalpojumu sniegšanas procesā būs tāda nepieciešamība, dienests organizēs attiecīgo speciālistu izbraukumus.

Preses konferencē vairākkārt tika pieminēta VMD darbinieku atklātā vēstule, ar lūgumu apturēt VMD strukturālās reformas meža un meža zemju ilgtspējas izmantošanas, meža nozares un sabiedrības attīstības kontekstā.

Komentējot to, Stašāne atzina, ka strukturālo pārmaiņu pamatā ir klientu un nozares ekspertu aptaujas, un šāda pieeja dienesta vēsturē izmantota pirmo reizi. Tāpat viņa norādīja, ka darbinieku neapmierinātība lielā mērā saistīta ar iekšējās komunikācijas problēmām. "Pārstrukturizēšanās notikusi sadarbībā ar visiem dienesta vadošajiem darbiniekiem," sacīja ģenerāldirektore.

Vaicāta par korupcijas risku, ko plānots mazināt ar pārmaiņām, Stašāne sacīja, ka patlaban korupcijas risks VMD ir liels. Lai arī pārkāpēji nav pieķerti, ģenerāldirektore pauda, ka iepriekš izskanējušas bažas par koruptīvām darbībām pagājušajā gadā. Taujāta par to, vai viņa vērsusies attiecīgās iestādēs par pārkāpumu izmeklēšanu un ziņošanu, Stašāne šādu darbību neapstiprināja.

Komentējot bijušās Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas iesaistīšanu VMD strukturālo pārmaiņu tapšanā, Stašāne pauda, ka augsti vērtē Koļegovas profesionalitāti un devumu izmaiņu plānošanā. Vienlaikus viņa noraidīja pārmetumus, ka Koļegovas iepriekšējā sodāmība jebkādi ietekmētu VMD reputāciju vai profesionālo kompetenci.

Tikmēr, skaidrojot komunikācijas aspektus, Stašāne norādīja, ka jaunā struktūra vēl nav apstiprināta un pašlaik notiek darbs pie tās plānošanas un aprēķinu veikšanas. Tādējādi meža nozares organizācijas ir aicinātas izteikt pretenzijas un iebildumus.

Taujāta par strukturālo pārmaiņu ekonomiskajiem aspektiem, VMD ģenerāldirektore minēja, ka to īstenošanai papildus līdzekļi nav paredzēti. Līdztekus visi ietaupījumi, kas paredzami struktūras optimizēšanā, tiks novirzīti dienesta materiāltehniskās bāzes uzlabošanai un digitalizācijai.

Pēc viņas sacītā, pārstrukturizācijas plāns varētu būt gatavs šī gada otrajā ceturksnī.

VMD darbinieki vēstulē pauda viedokli, ka pārmaiņas ir sasteigtas un nav ekonomiski pamatotas. Vēstules autori aicināja nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus grozījumus VMD likumā un citos dienesta darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos.

Vēstule janvāra sākumā nosūtīta Valsts kancelejas direktoram Jānim Citkovskim, Saeimas politiskajām frakcijām, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un Latvijas Meža nozares arodbiedrībai.

Darbinieki vadībai pārmet vienpusējo un vājo komunikācijas stilu un izvairīšanos no atbildības. Tāpat neizpratni strādājošajos raisa ģenerāldirektores Stašānes amatā iecelšanas process un vēlāk koriģētās amata prasības.

Vienlaikus darbinieki pauž, ka viņuprāt nepamatoti VMD darbībā iesaistās arī bijusī Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.

Kopumā VMD darbinieku vēstulē uzsvērts, ka pašlaik dienesta strukturālās pārmaiņas ir nepamatotas, jo to ietvarā paredzēts samazināt darbinieku skaitu, likvidēt desmit reģionālās struktūrvienības, kā arī VMD vadības funkciju koncentrēt Rīgā.

Pēc darbinieku aplēsēm, šādas izmaiņas būtiski ietekmēs ne tikai reģionālo attīstību, bet arī pakļaus Latvijas mežus lielākam ugunsgrēku riskam ugunsnedrošajā periodā. Turklāt plānotās izmaiņas tiek virzītas bez neatkarīgu ekspertu un ekonomiskā izvērtējuma, balstot tās darbinieku aptaujās, kā arī klientu un sadarbības partneru viedokļos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.