VNĪ grib pārņemt JRT būvlaukumu; 'ReRe Būve1' objektu neatdod
Foto: DELFI

"Valsts nekustamie īpašumi"(VNĪ) otrdien, 13. augustā, plkst. 10 plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 no būvnieka –pilnsabiedrības "ReRe Būve1", informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

"VNĪ ir gatavs abiem scenārijiem – gan tam, ka "ReRe Būve1" labprātīgi nodos būvlaukumu, gan tam, ka attieksies to darīt. Ja "ReRe Būve1" atteiksies nodot būvlaukumu, tad īstenosim līgumā noteiktās tiesības un organizēsim nedēļas laikā būvlaukuma pārņemšanu vienpusējā kārtībā," skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Tam, kā notiek JRT būvlaukuma pārņemšanai bija iespējams sekot līdzi portāla "Delfi" video tiešraidē.

Kā novēroja portāls "Delfi", "ReRe Būve1" objektu atdot negrasījās. Abas puses izklāstīja savus argumentus, un VNĪ pārstāvji pēc aptuveni 10 minūtēm objektu pameta.

VNĪ juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers žurnālistiem sacīja, ka VNĪ tagad īstenos savas tiesības JRT būvlaukumu pārņemt vienpusēji. Viņš izteicās, ka šodien bijis redzams, ka būvnieka vārdi neatbilst darbiem, un tieši tas raksturo pēdējo mēnešu būvnieka un pasūtītāja sadarbību un pieeju.

Līgums nebūs spēkā no trešdienas, 14. augusta.

Savukārt "ReRe grupa" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks žurnālistiem sacīja, ka uzņēmums ir vērsies tiesā, lai atzītu uzteikumu par spēkā neesošu. Turklāt šobrīd ir spēkā rekonstrukcijas darbiem izsniegtā būvatļauja. Viņš izteicās, ka pamest objektu būtu vieglprātīga rīcība, jo, tuvojoties ziemas sezonai, ir jāveic ēkas konservācijas darbi. Papildus tam būvnieks gaidot no pasūtītāja nepieciešamos risinājumus projekta īstenošanai.

Pēc viņa teiktā, objekta uzturēšana "maksā naudu", tāpēc būvnieks joprojām cer uz saprātīgām sarunām. Attiecībā uz finansiālām saistībām – no VNĪ puses nav kavētu maksājumu par izpildītiem būvdarbiem.

VNĪ iepriekš paziņoja par līguma laušanu ar pilnsabiedrību "ReRe Būve1". Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi, norādīja valsts akciju sabiedrības pārstāvji.

VNĪ ir apņēmības pilna pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju tā, lai teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā, tādēļ jau drīzumā tiks izsludināts jauns konkurss būvniecības ieceres realizēšanai pēc "projektē un būvē" (build&design) principiem. Strādājot modelī "projektē un būvē" operatīvo jautājumu risināšana starp būvnieku un projektētāju norit daudz ātrāk un skaidrāk noteiks atbildības.

Kā paziņojumā presei otrdien norāda SIA "ReRe Būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, JRT rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VNĪ plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības "ReRe Būve1", par to iepriekš brīdinot uzņēmumu vien pagājušās darba nedēļas izskaņā.

Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska.

Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā gan būvniekam, gan pasūtītājam saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu VNĪ būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu.

"Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam Būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas," pauž Koks.

Viņš uzsver, ka VNĪ publiskā apņemšanās sludināt jaunu konkursu nozīmē, ka JRT līdz 2022. gada pavasarim uzbūvēt nebūs iespējams. Neturpinot būvniecības darbus tagad, pēc jaunā konkursa atsākt būvniecību būs iespējams tikai 2020. gada aprīlī.

Šāda lēmuma sekas būs zaudēts laiks un nauda – termiņu pagarinājumi un projekta sadārdzinājums, paaugstināti riski būvlaukumā, Eiropas Savienības līdzekļu zaudēšana, risks projektu nerealizēt vispār, attālinot jebkurus jaunus plānus citiem kultūras projektiem saistībā ar Miera ielas teātra ēkas projektu un pilnīgi nevajadzīga tiesvedība.

"Esam atkārtoti aicinājuši un joprojām aicinām VNĪ uz konstruktīvu sadarbību, kas ir VNĪ kā valsts pārstāvja interesēs. Ja VNĪ nekavējoties lems par konstruktīvu un atbildīgu rīcību turpināt uzsākto projektu, esam gatavi aktīvi sadarboties, strādāt uz projekta virzību un risinājumu atrašanu projekta pabeigšanai līdz 2022. gada 27. maijam. Savu priekšlikumu ar prognozētajiem darbiem un to termiņiem saskaņā ar savstarpējo vienošanos esam iesnieguši VNĪ jau šā gada 30. jūlijā," norāda Koks.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" augusta sākumā tika apspriests iespējamā būvlaukuma atstāšana.

"Delfi" jau rakstīja, ka būvfirma "ReRe Būve" iepriekš nāca klajā ar paziņojumu presei, vainojot JRT projektētāju kļūdās, kas tagad novedis līdz līguma laušanai.

"Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot, projekta realizācija vispār nav iespējama," vēstīja "ReRe Būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, minot šādus piemērus – "teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos".

Būvnieks uzskata VNĪ līguma uzteikumu par pilnībā nepamatotu. Uzteikuma neatsaukšanas gadījumā būvnieks vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu, informē Koks. Būvnieks skaidro, ka iesaistījās JRT rekonstrukcijas projektā, paļaujoties uz pasūtītāja atbildīgu attieksmi pret projektu un paļaujoties, ka rekonstrukcijas tehniskā projekta autore Gaile būs sagatavojusi šo valstiskās nozīmes projektu, godprātīgi veicot nepieciešamos aprēķinus un izvērtējumus.

Savukārt JRT rekonstrukcijas projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile, atbildot uz "ReRe Būves" pārmetumiem par kļūdām tehniskajā projektā un paužot savu vērtējumu par VNĪ lēmumu lauzt līgumu ar būvnieku, to nodēvēja par kara pieteikumu "lielo būvfirmu mafijai".

VNĪ norāda, ka šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās.

JRT rekonstrukcijas projekta sākumu var nosacīti datēt ar 2008. gadu, jo tā gada 27. augustā Kultūras ministrija (KM) saskaņoja projektēšanas uzdevumu JRT rekonstrukcijas-restaurācijas tehniskā projekta izstrādei. JRT ēkas vizuālo apsekošanu VNĪ veica 2010. gada aprīlī, konstatējot visai bēdīgu stāvokli. Ēkas fasādes, notekcauruļu un karnīžu remonts nebija veikts kopš 1956. gada

Jau pēc finanšu krīzes, 2011. gada augustā valdība atbalstīja KM rosināto un VNĪ iesniegto kultūras iestāžu telpu rekonstrukciju plānu, tajā skaitā bija arī JRT ēkas.

2018. gada 21. maijā par uzvarētāju konkursā pasludina "ReRe Būve 1", kuru 2014. gadā izveidoja SIA "Re & Re" un SIA "ReRe Būve". Tās piedāvājums bija 20 985 321 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 25 392 230 eiro ar PVN.

Vienlaikus saskaņā ar "Zaigas Gailes birojs un partneri" izstrādāto būvprojektu VNĪ precizē rekonstrukcijas kopējo būvdarbu apjomu – 9767 m2 un izmaksas – 27 miljoni eiro (kopējais projekta budžets 27 395 430 eiro), kā arī sadarbībā ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju rod nepieciešamo papildu finansējumu projekta uzsākšanai.

2018. gada 3. jūlijā VNĪ parakstīja būvdarbu līgumu ar "ReRe Būve 1".

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaunais Rīgas teātris
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form