VNĪ pirmajā ceturksnī pārdeva īpašumus par 4,4 miljoniem eiro
Foto: Publicitātes attēls

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2021. gada 1. ceturksnī sasniedzis 11,53 miljonus eiro, kas ir par 15% jeb 1,52 miljoniem lielāks nekā šajā periodā 2020. gadā, galvenokārt pateicoties īpašumu atsavināšanas ieņēmumiem. Pārdoti 23 īpašumi par 4,4 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošas būves 5 adresēs. Nozīmīgākie pārdošanas darījumi ir īpašumi Rīgas centrā, kanālmalā Raiņa bulvārī 7 (2,3 miljoni eiro) un Tērbatas ielā 75 ( 1 205 000 eiro), Rīgā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Veiksmīgu pārdošanas darījumu rezultātā 2021. gada pirmajā ceturksnī palielinājušies arī EBITDA un neto peļņas rādītāji, salīdzinot ar 2020. gada trīs mēnešiem – EBITDA ir palielinājies par 1.78 miljoniem eiro, nodrošinot neto peļņas rādītāju 2.95 miljonu eiro apmērā, pretēji 1.32 miljoniem eiro 2020. gada pirmajā ceturksnī. Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus no VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Vienlaikus VNĪ turpina sniegt atbalstu nomniekiem pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu kopumā kopš 2020. gada marta 213 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, sniegtas atlaides 1,56 miljonu eiro apmērā.

Kopumā uzņēmuma darbība 2021. gadā norisinās saskaņā ar VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.–2022. gadam un darbības plāniem.

“Viens no lielākajiem VNĪ izaicinājumiem ir kvalitatīvs valsts nekustamo īpašumu portfelis, saglabājot un atjaunojot vērtīgos valsts īpašumus, nodalot tos no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem, jo ik gadu VNĪ pārvaldībā nonāk virkne dažādu īpašumu, vairumā gadījumu tie ir sliktā tehniskā stāvoklī un valsts pārvaldes vajadzībām nav piemēroti, tādēļ mērķtiecīgi veicam to atsavināšanu. Straujiem soļiem turpinām digitalizāciju valstij nozīmīgu būvniecības projektu īstenošanā un efektīvākā ēku pārvaldībā. Tas palīdz vienkāršot procesus, ļaujot visām pusēm sadarboties ērtāk, ātrāk un efektīvāk un ilgtermiņā rada izmaksu ietaupījumu,” norāda Griškevičs.

Aktīvi notiek VNĪ 2019. gadā izstrādāto BIM jeb būves informācijas modelēšanas prasību ieviešana būvniecības iepirkumos. Šobrīd uzņēmums īsteno jau četrpadsmit projektus, kas satur BIM komponentes, to vidū ir Rīgas pils Kastelas daļas pārbūve, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana, Lielās ģildes atjaunošanas projekta izstrāde, vēsturiskās ēkas Ventspilī, Kuldīgas ielā 2 atjaunošana un pielāgošana valsts un pašvaldības iestāžu vajadzībām, Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas "Silene–Pāternieki" modernizācija un citi. Digitālās tehnoloģijas ļauj fiksēt faktisko ēkas stāvokli ar augstu precizitāti. VNĪ pēdējo gadu pieredze digitālo rīku izmantošanā kultūrvēsturisko ēku atjaunošanas projektos devusi pārliecību, ka šādi izaicinājumus varam pārvarēt krietni efektīvāk, ļaujot visām būvniecībā iesaistītajām pusēm sadarboties ērtāk, ātrāk un elastīgāk, savlaicīgi identificēt problēmvietas un novēršot tās paralēli būvdarbu gaitai.

Papildinot 2019. gadā izstrādātās BIM projektēšanas un būvniecības prasības, VNĪ 2021. gada 1. ceturksnī izstrādājuši nākamo soli – “aktīvu informācijas prasības” – palīgu ēku īpašniekiem BIM pielietošanai ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas procesā. Tas ir nākamais posms, lai būves informācijas modelēšanas (BIM) tehnoloģijas turpmāk varētu izmantot pilnā ēkas dzīves ciklā. VNĪ izstrādātās vadlīnijas paredzētas publiskai izmantošanai.

Digitalizācija skar arī nekustamo īpašumu darījumu jomu un izsoļu organizēšanas procesus. “Nekustamo īpašumu pārdošanā turpinām elektroniskās izsoles, kas kopš 2019. gada sākuma kļuvušas jau par ierastu praksi, jūnijā paredzēts uzsākt arī e- izsoles valsts īpašumu telpu nomai, piedāvājot galvenokārt telpas komercdarbībai Rīgā un citviet Latvijā. Izvērtējot divu gadu e-izsoļu pieredzi, redzam, ka izsoļu digitalizācija ir bijis pareizs solis, – būtiski palielināta valsts īpašumu izsoļu publiskā pieejamība un efektivitāte, veicot nekustamo īpašumu darījumus sabiedrībai maksimāli pieejamā formā. Līdz nākamajam gadam plānojam pakāpeniski pāriet uz nomas tiesību e- izsolēm, klātienes izsoļu pieredzi atstājot vēsturei. Lai to īstenotu, jāveic attiecīgas izmaiņas likumdošanā, kas nosaka publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību,” atklāj Griškevičs.

Pandēmijas apstākļos VNĪ vadībā turpinās darbs pie 43 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 156 miljoni eiro. Nozīmīgākie no tiem ir Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi, tostarp jaunas piebūves „Nākotnes nams”, POUP piemiņas memoriāla izbūve un Strēlnieku laukuma sakārtošanas projekts sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā rekonstrukcija, infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas projekti sabiedriski nozīmīgās ēkās – Dailes teātra ēkā Brīvības ielā 75, Rīgā, Latvijas Leļļu teātra ēkā K. Barona ielā 16/18, Rīgā, Valmieras drāmas teātra ēkā Lāčplēša ielā 4, Valmierā un Latvijas Valsts arhīva ēkā Skandu ielā 14, Rīgā. Noslēgumam tuvojas iepirkumi 3 radošo kvartālu attīstībai – prototipēšanas darbnīcu kompleksa izveidei A Briāna ielā 13, Rīgā, starpdisciplināro kultūras centram Miera ielā 58a un Latvijas Nacionālās operas un baleta dekorāciju centram Šķirotavas apkaimē, kā arī iepirkums topošās Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietas Mārstaļu ielā 6 atjaunošanai – šiem projektiem drīzumā plānots uzsākt būvniecības darbus. Turpinās arī koncertzāles “Lielā ģilde” atjaunošanas projekta izstrāde, kuru plānots pabeigt 2021. gada nogalē.

Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts nekustamie īpašumi Rīgas pils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form