Patlaban visi sāktie VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) projekti tiek īstenoti atbilstoši plānotajām būvniecības izmaksām un termiņiem, lai gan kopumā spiedienu no būvuzņēmējiem attiecībā uz izmaksām VNĪ izjūt ne tikai šobrīd, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.
"Lai gan no būvniekiem regulāri saņemam ziņas par cenu kāpumu būvmateriālu tirdzniecībā atsevišķiem materiāliem, būtiskas ietekmes uz šobrīd noslēgtajiem līgumiem vai darbu gaitu tam nav," pauda Ivanovskis-Pigits.
Vērtējot iepirkumus nacionālas nozīmes objektos šā gada laikā, izteikti strauju izmaksu kāpumu VNĪ pagaidām novērojis atsevišķās resursu kategorijās, tādās kā kokmateriāli, metāli vai degvielas izmaksas.
"Cik ilgi šāda tendence turpināsies, nav zināms. Beidzamajos iepirkumos redzams, ka būvnieki prognozējuši apmēram līdz 30% pieaugumu. Kopumā esam iekļāvušies plānotajos projektu budžetos un iepirkumos uzvarējušie būvuzņēmēju piedāvājumi nepārsniedz projekta kontroltāmes cenu. Ja būvmateriālu izmaksu pieaugums stabilizēsies, iepirkumos tas atspoguļosies ar zināmu laika nobīdi. Atsevišķos projektos iespējama neliela darbu plānošanas nobīde saistībā ar ražotāju nespēju veikt materiālu piegādes noteiktajos termiņos," skaidroja Ivanovskis-Pigits.
Viņš pavēstīja, ka līgumi tiek slēgti iepirkumos, ievērojot iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības, tostarp līguma projektā iekļautos noteikumus, kas ir zināmi visiem pretendentiem, kuri piedalās iepirkumā, un kas ņemti vērā, sagatavojot piedāvājumus.
Ivanovskis-Pigits norādīja, ka būvniekam, iesniedzot piedāvājumus iepirkumā, jāizvērtē esošā tirgus situācija, tirgus cenas un citi pastāvošie riski. VNĪ līdz šim ar būvuzņēmējiem noslēgtie līgumi neparedz cenu indeksāciju.
Viņš piebilda, ka šāda nosacījuma iekļaušana esošajos līgumos būtu uzskatāma par būtiskiem līguma grozījumiem, kas ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likumu, kura mērķis ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem. Līdz šim līguma laušanas gadījumi vai izmaksu indeksācijas pieprasījumi no būvuzņēmējiem nav bijuši. "Esam gatavi risināt šos jautājumus, ja tādi radīsies, katrā konkrētajā gadījumā vērtējot izmaksu pamatotību," pauda Ivanovskis-Pigits.
Kopumā VNĪ iepirkumos patlaban redzama jauna tendence - tajos piedalās arvien vairāk pretendentu, konkurence palielinās. Piemēram, Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē pieteikušies seši pretendenti, radošo kvartālu-prototipēšanas darbnīcu "Riga Makerspace" izveidei Aristida Briāna ielā 13 saņemti 11 pieteikumi, bet Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstībai Miera ielā 58, Rīgā, pieteikušies 17 būvuzņēmēji.
Lielā interese par VNĪ iepirkumiem norāda uz atklātu un saprotamu iepirkuma procesu un būvuzņēmēju konkurenci, uzsvēra Ivanovskis-Pigits.
Jau ziņots, ka būvniecības izmaksas šogad jūlijā Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pieauga vidēji par 8,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu. Tostarp būvmateriālu cenas gada laikā pieaugušas par 11,8%, strādnieku darba samaksa palielinājusies par 4,4%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas augušas par 4,3%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
