VNĪ šogad pārdevis 51 valstij piederošu īpašumu par 1,6 miljoniem eiro
Foto: Publicitātes foto

VAS "Valsts nekustamie īpašumi' (VNĪ) kopumā kopš 2019. gada sākuma uzņēmums samazinājis savā pārvaldībā esošo vidi degradējošo objektu skaitu vairāk nekā uz pusi. Šogad VNĪ pārdevis 51 valstij piederošu īpašumu par 1,6 miljoniem eiro, no tām 34 vidi degradējošas būves, kuru uzturēšana VNĪ izmaksāja ap 205 000 eiro gadā, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopējais VNĪ portfelī esošais vidi degradējošu objektu skaits 2020. gada 1. pusē samazināts par 41 būvi – 34 no tām pārdotas izsolēs, trīs degradējošas būves demontētas, viena būve nodota Izglītības un zinātnes ministrijai, divas būves Daugavpils cietokšņa teritorijā nodotas Daugavpils pilsētas domei, dodot iespēju šo īpašumu tālākai attīstībai, savukārt vienai ēkai sakārtota fasāde.

"Šobrīd prioritāte ir VNĪ pārvaldībā esošo nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem. Īpašumi bez konceptuāliem vai konkrētiem attīstības plāniem ilgtermiņā netiek turēti – lielākoties tie galvenokārt nonāk pārdošanā, tiek nodoti publiskam iestādēm. Šādi īpašumi, nonākot juridisko vai privātpersonu īpašumā, iegūst attīstības perspektīvu, turklāt šādus īpašumus var iegūt par ekonomiski pamatojamu cenu. Pārdošanā gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valsts pārvaldes vajadzībām esošo īpašumu sakārtošanai," norāda Vārna.

Šobrīd VNĪ pārvaldīšanā nodoti 86 vidi degradējoši objekti (A un B kategorijas grausti), bet 2019. gada janvārī šādu būvju bija 170. Šobrīd aktīvā atsavināšanas procesā – pārdošanā vai nodošanas stadijā kādai citai iestādei atrodas vairāki desmiti vidi degradējoši objektu.

Daļa īpašumu nodoti ar bezatlīdzības līgumu iestādēm vai iznomāti privātpersonām ar to pienākumu būves nojaukt vai atjaunot, virkne kultūras objektu, no kuriem nozīmīgākie ir Jaunais Rīgas teātris, Leļļu teātris un izstāžu zāle "Arsenāls" ir atjaunošanas stadijā, bet vairākiem īpašumiem to atsavināšanai šobrīd ir juridiski šķēršļi, kas tiek risināti, norāda Vārna. Ilgtermiņā šādas būves VNĪ portfelī netiek uzturētas, jo to uzturēšana rada valstij izdevumus.

VNĪ pārvaldībā šobrīd ir 13% no valstij piederošajiem īpašumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem vai tiesas spriedumiem uzņēmuma pārvaldībā regulāri nonāk virkne dažādu īpašumu – vairumā gadījumu tās ir vidi degradējošas būves. Šogad pirmajā pusgadā VNĪ pārņēmis 13 jaunas būves ar graustu pazīmēm – bezīpašnieka mantu.

Ievērojamākie VNĪ pārdotie objekti šogad ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskā mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700.00 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro) un administratīvā ēka Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro).

VNĪ šobrīd nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un ap 4000 zemes īpašumu desmit miljonu kvadrātmetru platībā. Vienlaikus uzņēmums šobrīd strādā pie 118 infrastruktūras attīstības projektiem un 25 jaunām idejām.

Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts nekustamie īpašumi Daugavpils Finanšu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Jaunais Rīgas teātris
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form