VSAA deleģētā pārstāve LK padomē Pētersone noraida uzņēmuma pārmetumus

Pēc VSAA paziņotā - tā kā valstij piederošo LK 10% akciju pārvaldītāja vērsusies vairākās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu par iespējamo krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas LK, uzņēmums norādīja, ka šāds paziņojums esot "vienkārši nepareizs". LK arī izteica nožēlu, ka Pētersone bez paskaidrojumiem "nav spējusi atrast iespēju piedalīties pēdējā padomes sēdē, tādējādi nenodrošinot atbilstošu valsts interešu pārstāvniecību".

Uzņēmums arī pauda aizdomas, ka tieši Pētersone, "iespējams, pārkāpjot Finanšu instrumentu tirgus likumā noteikto iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu, ir nodevusi publiskošanai LK iekšējo informāciju un, visticamāk, to nepareizi interpretējusi". LK uzsvēra, ka tās vadības prakse ir nepubliskot finanšu prognozes un plānotos darbības rādītājus, tomēr norādīja, ka uzņēmums cerot uz augstākiem ieņēmumiem nekā paredzēts budžetā.

Savukārt Pētersone paziņoja, ka viņu nepārsteidzot LK vadības publiskie izteikumi, "jo acīmredzot ir liela vēlme novērst uzmanību no jautājuma būtības un runāt par nenozīmīgām pseidoproblēmām". "Padomes sēdes reizēs, kad LK pārstāvji mani par tām informējuši, esmu gatava apmeklēt. Taču nav iespējams "apmeklēt" padomes sēdes, kas notiek attālinātā veidā, pa faksu, izslēdzot jebkādu dialogu un iespējas uzdot jautājumus un saņemt atbildes," norādīja Pētersone, piebilstot, ka "cits jautājums" esot reizes, kad "LK aizmirsusi vai citu iemeslu dēļ mani vispār nav aicinājusi uz šīm padomes sēdēm".

"Turklāt LK vadībai aizmāršība piemīt ne tikai saistībā ar uzaicināšanu uz padomes sēdēm, bet arī attiecībā uz iepazīstināšanu ar padomes kompetencē esošajiem dokumentiem," klāsta VSAA deleģētā padomes locekle. Viņa arī uzsver, ka nav nekādā veidā interpretējusi LK finanšu dokumentus, jo "ir neiespējami interpretēt to, ko es kā padomes locekle pilnvērtīgā veidā un apjomā diemžēl nemaz neesmu saņēmusi."

Iesniegumu tiesībsargājošajām iestādēm VSAA izskaidro ar aizdomām, ka reālā tirgus cenām neatbilstošās jeb pazeminātās LK kuģu frakts likmes "var būt saistītas ar to iznomāšanu ar LK šābrīža vadību saistītiem uzņēmumiem no "Vitol" grupas, tas ir, "Vitol" grupa tos iznomā pati sev, un peļņa tādā veidā nepaliek Latvijā".

Iepriekš LK paziņoja, ka jaunā sabiedrības vadība turpina darbu "pie nesamērīgi augsto iepriekšējās vadības administratīvo izmaksu samazināšanas". Piemēram, LK valde pērn atlīdzībās saņēma 0,65 miljonus latus, savukārt LK padomei, "visticamāk, bez tiesiska pamata" atlīdzībās izmaksāti 1,14 miljoni latu, tagad norāda uzņēmums, uzsverot, ka "šobrīd LK valde un padome strādā bez jebkādas atlīdzības". LK jaunā vadība arī cēlusi prasības pret iepriekšējās valdes un padomes locekļiem, tai skaitā Pētersoni, "lai atgūtu iepriekšējās vadības nodarītos zaudējumus sabiedrībai," informēja kompānija.

Jau ziņots, ka VSAA pārstāve LK padomē kopš nesena laika ir Olga Pētersone, ilggadēja "Ventspils Naftas" (VN) prezidente, kura gada sākumā zaudēja amatu LK padomē pēc tam, kad pārsvaru pār tā saukto "Lemberga nometni" guva starptautiskā koncerna "Vitol" pārstāvji. Taču drīz vien viņa atkal nonāca uzņēmuma padomē, šoreiz jau kā VSAA jeb valsts pārstāve. Šo pienākumu uzņemties viņu uzaicināja labklājības ministre Ilona Jurševska, kas pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kuras sadarbības partija ir Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītā "Latvijai un Ventspilij".

Pirmdien VSAA pauda uzskatu, ka LK pašreizējo īpašnieku un vadības darbības rezultātā LK 2011.gadā, iespējams, ieplānoti apzināti zaudējumi gandrīz 11,5 miljonu ASV dolāru (5,5 miljonu latu) apmērā, tādējādi nodarot kaitējumu LK mazākuma akcionāru, tostarp Latvijas valsts, interesēm. VSAA bažījās, ka LK nākamgad plāno kuģus fraktēt par krietni zemāku cenu nekā tirgū un ka LK piederošo kuģu frakts cena ir mākslīgi samazināta par aptuveni 2000 ASV dolāru dienā.

Tikmēr LK informēja, ka 17 spēkā esošo kuģu frakts līgumi no kopējās 21 kuģu flotes tika noslēgti iepriekšējās vadības laikā, kas darbojās līdz pagājušā gada nogalei.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) pieļāva, ka VSAA varētu būt pamats aizstāvēt valsts kā mazākuma akcionāra intereses LK un vērsties pret uzņēmumu tiesībaizsardzības iestādēs, lai gan Valsts kancelejas juristi aģentūras sagatavoto pamatojumu vēl nav saņēmuši. Taču premjers arī uzskata, ka būtu jāvērtē pašas VSAA darbība uzņēmuma padomē iepriekšējos gados.

Viņaprāt, vajadzētu apkopot informāciju, cik Latvijas valsts kā LK mazākuma akcionārs kopš privatizācijas ir saņēmusi dividendēs un cik efektīvi VSAA kā valsts pārstāvis LK strādājusi iepriekšējos gados. Tāpat Dombrovska ieskatā būtu jāvērtē, vai iepriekšējos gados VSAA nodrošinājusi, ka valsts saņem ieņēmumus no sava ieguldījuma LK.