Eiropas Parlaments trešdien pieņēmis Atveseļošanas un noturības mehānismu, kura mērķis ir palīdzēt ES valstīm mazināt Covid-19 pandēmijas sekas.
Regulu par Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķiem, finansējumu un līdzekļu saņemšanas noteikumiem pieņēma, 582 deputātiem balsojot par, 40 — pret un 69 deputātiem atturoties. Atveseļošanas un noturības mehānisms veido lielāko daļu no 750 miljardus eiro vērtā atveseļošanas pasākumu kopuma Next Generation EU.
Ar dotācijām un aizdevumiem kopumā 672,5 miljardu eiro apmērā dalībvalstis varēs finansēt pasākumus, kuru mērķis ir mazināt pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas. Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus ir tiesīgi saņemt arī projekti, kuri sākti 2020. gada 1. februārī vai vēlāk. Finansējums būs pieejams trīs gadus, un ES valstis savu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanai var pieprasīt līdz pat 13 % priekšfinansējuma.
Lai valstu atveseļošanas un noturības plāni būtu tiesīgi saņemt finansējumu, tajos jābūt izklāstītiem pasākumiem, kas paredzēti šādās galvenajās ES politikas jomās: pāreja uz zaļo ekonomiku (tostarp bioloģiskā daudzveidība), digitalizācija, ekonomiskā kohēzija un konkurētspēja, kā arī sociālā un teritoriālā kohēzija. Finansējumu var saņemt arī plāni, kuros risināta iestāžu spēja reaģēt uz krīzi un sagatavotība iespējamām krīzes situācijām nākotnē. Arī plāni, kas paredz atbalstu bērniem un jauniešiem, tostarp izglītošanai un prasmju vairošanai, ir tiesīgi saņemt finansējumu.
Vismaz 37% no plāna budžeta jāatvēl klimata mērķiem un vismaz 20% — digitalizācijai. Valsts plānam jābūt ar ilgstošu sociālo un ekonomisko ietekmi, tam jāparedz plašas reformas un pasākumi investīciju projektu īstenošanai, un tas nedrīkst būtiski apdraudēt ES vides mērķu izpildi.
Regulā arī noteikts, ka līdzekļus no Atveseļošanas un noturības mehānisma ir tiesīgas saņemt tikai tās dalībvalstis, kas ir cieši apņēmušās ievērot tiesiskumu un Eiropas Savienības pamatvērtības.
Eiropas Komisijas pienākums ir uzraudzīt Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu. Tāpēc reizi divos mēnešos to var aicināt ierasties uz attiecīgo Eiropas Parlamenta komiteju sanāksmēm, lai apspriestu ES atveseļošanas gaitu un mērķu izpildi dalībvalstīs. Komisija arī nodrošinās integrētu informācijas un uzraudzības sistēmu, kurā dalībvalstīm būs pieejama salīdzināma informācija par to, kā līdzekļi tiek izlietoti.
Kad regulu būs oficiāli pieņēmusi arī Padome, tā stāsies spēkā dienu pēc publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī.
Eiropas Parlamenta apstiprinājums nozīmē, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms varētu stāties spēkā februāra otrajā pusē. Tad dalībvalstis varēs oficiāli iesniegt savus nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, kurus izvērtēs Komisija un pieņems Padome. Atveseļošanas un noturības plānos dalībvalstis izklāsta reformas un publisko investīciju projektus, kuriem vajadzīgs atbalsts no ANM. Komisija jau ir iesaistījusies intensīvā dialogā ar visām dalībvalstīm par šo plānu sagatavošanu.
