Zemnieku saimniecības "Salnāji" pārstāve Ludmila Guļevska stāsta, ka zemeņu audzētāju lielākā problēma patlaban ir neesošā vietējā tirgus aizsardzība.
"No valsts saņemam tikai vienoto platībmaksājumu, un pastāv divas problēmas, kuru risinājumu gribētu sagaidīt no atbildīgajām institūcijām. Viena no tām ir autoceļu kvalitāte, piemēram, ceļa Jelgava–Eleja, pa kuru zemenes jāved uz Rīgu, kvalitāte ir ļoti slikta, un nekas netiek darīts, lai to uzlabotu. Otra problēma – nav valsts līmenī izveidota mehānisma, kas aizsargātu Latvijas zemeņu audzētājus. Uz Rīgu var atbraukt zemeņu tirgotāji no Polijas, Lietuvas vai vēl citas valsts un šeit pārdot savu produkciju," norāda Guļevska.
Pašmāju zemeņu audzētāji vēlas, ka ievestās zemenes bez ierobežojumiem Latvijā varētu tirgot ziemā, bet pavasarī – tikai līdz brīdim, kad vietējie sāk piedāvāt paši savu ražu, emocionāli pauž zemeņu audzētāja. Tam piekrīt arī Latvijas Augļkopības asociācijas pārstāve Renāte Kajaka, sakot: "Ar atbildīgajām valsts institūcijām daudzkārt esam diskutējuši, ka vietējā tirgus aizsardzība Latvijā jāveido un jānostiprina, bet pagaidām viss palicis pārrunu līmenī".
Zemkopības ministrija gan pārmetumus noraida. "Ministrija no zemeņu audzētājiem nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par tirgus aizsardzības pasākumu nepieciešamību," izklāsta ZM Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka un norāda, ka "Eiropas Savienības dalībvalstīs ir vienots tirgus, kur apgrozībā ir esošo dalībvalstu izcelsmes, kā arī trešo valstu izcelsmes preču brīva aprite. Šis ir viens no ES līguma pamatprincipiem. Kopējam tirgum ir savas priekšrocības un arī trūkumi".
"Salnāju" saimniece pašas audzētās zemenes Vidzemes tirgū Rīgā piedāvā jau kopš 17.maija, un patlaban šī gada ražu pārstāv vairākas šķirnes, kuru cenas gan nav zemas – no 8 līdz 15 latiem par kilogramu. Ap 10 latiem maksā arī Talsu pusē audzētās zemenes. Latvijas zemeņu audzētājiem Rīgas tirgos jākonkurē ar šobrīd piecas reizes lētākajām Polijas, Spānijas un Grieķijas zemenēm.