Otrdien Viļņā notiks Baltijas valstu lauksaimniecības organizāciju pārstāvju tikšanās ar Lietuvas valsts prezidenti Daļu Grībauskaiti, kurā zemnieki pārspriedīs Baltijas valstu pozīciju ES tiešmaksājumos, portālu "Delfi" informēja Eiropas Savienības tiešmaksājumu kampaņas koordinatore Sabīne Puķe.
Tikšanās notiek saskaņā ar Baltijas lauksaimnieku organizāciju decembra vidū panākto vienošanos - pirms nākamās Eiropadomes kopīgi tikties ar visu trīs Baltijas valstu līderiem, kuri piedalās svarīgajās sarunās.
Latvijas lauksaimniekus tikšanās reizē pārstāvēs Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs. Grībauskaite ir pirmā no valstu līderiem, ar ko notiek kopīgā tikšanās - februāra sākumā paredzēta lauksaimnieku tikšanās ar Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu un Latvijas premjerministru Valdi Dombrovski.
"Ņemot vērā, ka visa iepriekšējā gada garumā, cīnoties par godīgiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem, esam strādājuši plecu pie pleca ar pārējiem Baltijas kolēģiem, mums ir būtiski pārliecināties, ka mūsu valstu vadītājiem ir gatavi aizstāvēt savu lauksaimnieku konkurētspēju kopējā Eiropas tirgū, un nebūt gataviem mums neizdevīgiem kompromisiem nedz tiešmaksājumu apjoma, nedz pārejas perioda ziņā," norāda Dzelzkalēja.
Lai sarunas ar valstu līderiem noritētu pēc iespējas produktīvākā gaisotnē, Baltijas valstu lauksaimnieki jau iepriekš ir vienojušies par vienotu pozīciju par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2014.-2020.gadam. Lauksaimnieku pozīcijā uzsvērta pārtikas drošības, lauku nodarbinātības, stabilas un nākotnes izaicinājumiem atbilstošas lauksaimniecības sektora attīstības nozīme. Pozīcijā Baltijas valstu lauksaimnieki atkārtoti norāda, ka tiešmaksājumu līmenim jābūt vienlīdzīgam vai gandrīz vienlīdzīgam ar ES vidējo, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bez pārejas perioda. Lauksaimnieki arī pieprasa adekvātu finansējumu gan tiešmaksājumu, gan lauku attīstības politikai, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības un lauku apvidus izaugsmi. Lauku attīstības finansējumam jābūt ne mazākam kā esošajā maksājumu periodā, lai spētu nozīmīgi uzlabot Baltijas valstu lauksaimniecības infrastruktūru.
