Finansiālā izteiksmē Latvijas lauksaimnieki ES budžetā 2014.–2020.gadam iegūs par 50% jeb 893 miljoniem latu vairāk naudas kā tas ir patlaban. Tomēr Latvijas diskriminācija ES turpināsies un joprojām Eiropā tiks veicināta negodīga konkurence, uzskata Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) un biedrības "Zemnieku saeima" vadība.
Organizāciju vadītāji uzsver, ka turpmāk svarīgi būs, lai sadalot naudu valsts līmenī, tas tiktu darīts efektīvi un nauda tiktu novirzīta ražojošai lauksaimniecībai.
"Ņemot vērā, ka tomēr joprojām saņemsim vienus no mazākajiem tiešmaksājumiem, šī efektivitāte naudas izlietošanā ir kritiski svarīga Latvijas lauksaimniecības konkurētspējai. Ceru, ka valsts talkā nāks ar saprātīgu nodokļu politiku un likumdošanā izdosies ieviest tādus kritērijus atbalsta saņemšanai, kas veicina lauksaimniecisko ražošanu un lauku attīstību," norāda LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Neapmierinātību par sarunu iznākumu portālam „Delfi” pauda arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
„Mums maksā zem 50% no tā, ko saņem Eiropā tagad, taču normas gan grib, lai izpildām uz visiem 100%. Patiesībā mums neinteresē summas, bet gan godīga attieksme. Latvijas delegācijai bija uzdevums un tas netika izpildīts, protams, ka mēs esam neapmierināti, jo tikai 2019.gadā mēs saņemsim 80% no tā, ko vidēji saņem Eiropā tagad. Tas nav godīgi, taču mūsējie to pieļāva,” sacīja Treibergs.
Treibergs arī prognozēja, ka nevienlīdzīgie maksājumi minimāli ietekmēs lauksaimnieku konkurenci Baltijas valstu starpā. Pēc viņa domām, krietni vairāk to izjutīsim konkurencē ar Polijas un Vācijas lauksaimniekiem, kuri saņem divas vai trīs reizes vairāk. „Tur vairs nav runa par godīgu konkurenci ar mūsu zemniekiem,” rezumēja Treibergs.
Savukārt "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda, ka vienmēr var vēlēties labāku rezultātu, taču skaitļi runā paši par sevi - nākamajos septiņos gados tiešmaksājumos Latvijas zemnieki saņems 2,3 reizes vairāk naudas līdzekļu.
"Pie šī rezultāta savu roku ir pielicis katrs Latvijas zemnieks, kurš iesaistījās ziedojumu kampaņā lobēšanas aktivitātēm – liels paldies viņiem! Mūsu aktīvais darbs Eiropā tika pamanīts – kopš 2011.gada katrs nākamais ES institūciju piedāvājums veidojās aizvien labāks," uzsvēra Dzelzkalēja.
Kopumā lobija aktivitātēm, kuras tika īstenotas kopš 2011.gada nogales, zemnieki un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi, bija ieskaitījuši vairāk nekā 120 000 latu. Nauda izmantota informatīvo materiālu gatavošanai, vizītēm ES dalībvalstīs un institūcijās, protesta akciju finansēšanai, utt.
Jau ziņots, ka Latvija no 2014. - 2020.gadu ES daudzgadu budžetā no fondu finansējuma varēs izmantot 4,913 miljardus eiro (3,43 miljardus latu), kas ir par aptuveni 707 miljoniem eiro (495 miljoni latu) vairāk nekā sākotnēji piedāvājusi Eiropas Komisija (EK), pirmdien informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Salīdzinājumam, šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem garantēti ir pieejami kopumā 4,68 miljardi eiro (3,2 miljardi latu).
Kohēzijas politikas finansējums nākamajā periodā, salīdzinot ar komisijas piedāvājumu, palielinājies par 148 miljoniem eiro (103 miljoni latu), tiešmaksājumiem zemniekiem papildu būs 259 miljoni eiro (181 miljons latu), programmām lauku attīstībai klāt nākuši 67 miljoni eiro (47 miljoni latu), savukārt Latvijas iemaksas ES budžetā nākamajā periodā samazinātas par 233 miljoniem eiro (163 miljoni latu).
Palielinājums panākts arī satiksmes jomā - EK piedāvāto 600 miljonu eiro (420 miljoni latu) vietā Latvija saņems par 72 miljoniem eiro (50,4 miljoni latu) vairāk, norādīja Dombrovskis.
Latvijas zemnieki tiešmaksājumos nākamgad saņems 109 eiro par hektāru (76 lati), 2015.gadā - 127 eiro (89 lati), gadu vēlāk - 144 eiro (100 lati), bet 2017.gadā – 161 eiro (127 lati). 2018.agdā zemnieki saņems 178 eiro (124 lati), 2019 un 2020.gadā – 196 eiro (137 lati) par hektāru. Šogad Latvijas zemnieki saņem 95 eiro (66,5 lati) par hektāru. Tiesa, līdz par 2019.gadam tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem būs mazākie visā ES un tikai 2019.gadā sasniegs Igaunijas un Lietuvas līmeni.
