Foto: AP/Scanpix

Lai gan pēdējās nedēļas laikā visā Latvijā novērotas lietavas, kopumā ražas novākšanas darbi norit saskaņā ar plānoto, tāpat laikus sākta arī ziemas rapša sēja, tomēr bažas radot novākto graudu kvalitāte, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina aptaujātie biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Kā norādīja Kandavas novada zemnieku saimniecības "Celmiņi" saimnieks Kaspars Sūniņš, patlaban Kurzemes lauksaimnieki turpina graudu kulšanu un skābbarības gatavošanu.

"Kandavas pusē jau vairākas dienas saule nav manīta un nepārtraukti līst. Savā saimniecībā lopbarība tika sagatavota jūnijā un jūlijā, un šobrīd ir īstais laiks gatavot skābsiena otro kārtu. Līdzko laiks noskaidrosies, Kurzemes lauksaimnieki turpinās kulšanas darbus un sagatavos šovasar pēdējo skābbarību," sacīja Sūniņš.

Savukārt Jelgavas novada zemnieku saimniecības "Vilciņi" saimnieks Arnis Burmistris norādīja, ka lietus dēļ daļa graudu zaudēs kvalitāti un būs novirzāmi lopbarībai.

"Lietus Zemgalē sākās, kad vasarāji vēl nebija gatavi, un kulšanas darbi šobrīd ir apgrūtināti. Situācija būtu bijusi krietni labāka, ja ziemāji nebūtu izsaluši, jo tos varētu kult ātrāk nekā vasarājus. Šonedēļ būtu jābeidz ziemas rapša sēja, bet tā ir tikai pirmajā pusē. Manā saimniecībā nokulta aptuveni puse, graudu mitrums ir no 19% līdz 24%, tādēļ dienā četri kombaini var nokult tikai aptuveni 50 hektārus. Pagaidām graudiem ir pārtikas kvalitāte, bet, ja turpinās līt, kvalitāte būs lopbarības līmenī," sacīja zemnieks.

Arī Salacgrīvas novada saimniecības "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga atzina, ka vasara sākusies ar nemitīgu lietu, kas traucējis sagatavot kvalitatīvu lopbarību. Tālāk sekoja ilgstošs sausums, kas būtiski samazināja zaļmasu zālājiem, bet uzlaboja kukurūzas ražu, taču patlaban lietus palielinot zaudējumus graudu novākšanā.

Tikmēr Ciblas novada zemnieku saimniecības "Ezerlīči" saimnieks Aivars Trons atzina, ka Latgalē nokrišņu bijis mazāk, līdz ar to aktīvi norisinās ražas novākšanas darbi - lielākā daļa ziemāju jau nokulti un turpinās vasarāju kulšana.

"Latgalē nokrišņu bija krietni mazāk, kas labvēlīgi ietekmēja graudaugu kvalitāti. Mūsu pusē ir ierasts līdz 15.augustam iesēt ziemas rapsi, tādēļ lielākā daļa lauksaimnieku to izdarījuši. Sliktāk klājas cūkaudzētāju saimniecībām. Latgalē daudzās saimniecībās graudi tiek audzēti cūku nobarošanai, bet daudziem pašlaik kulšana jāatstāj novārtā un jākauj cūkas," sacīja Trons.

Kā ziņots, graudaugu ziemājiem, kuri veido lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā graudu ražas bilancē, šogad nav augstu ražas rādītāju, kas skaidrojams ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ziemā, tomēr izņēmums ir ziemas rudzi, kuru iekūlums ir labāks nekā citos gados. Ekspertu aplēses liecina, ka ziemas kviešu raža šogad ir vidēji trīs tonnas no hektāra salīdzinājumā ar 3,5 tonnām 2013.gadā un 4,1 tonnu 2012.gadā.

Jau vēstīts, ka Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot visu laiku rekordu - 2,1 miljonu tonnu, kas tika ievākts 2012.gadā. Vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra 2013.gadā.

Ar graudaugiem tika apsēti 583 900 hektāru, kas ir par 9300 hektāriem jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!