Lai gan šis gads lauksaimniekiem rada kārtējos pārbaudījumus gan ar kailsala radītajiem zaudējumiem ziemā, gan izteikto sausuma periodu pavasarī un nokrišņiem bagāto vasaras sākumu, kopumā ražas varētu būt labas, atzina biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.
"Ziemāji un vasarāji izskatās labi. Lai arī iepriekš bija nelielas problēmas ar kukaiņiem, patlaban tās ir novērstas. Nokrišņu, salīdzinot ar pārējo Latvijas teritoriju, ir mazāk, kas vērojams arī ūdenstilpju līmenī - Salacā un Burtnieka ezerā ūdens līmenis stāv uz vietas," sacīja Mazsalacas novada zemnieku saimniecības "Lojas" saimnieks Mareks Bērziņš.
Arī saimniecības "Kaļķi" saimnieks Gundars Stiebriņš no Krustpils novada sacīja, ka ziemāji pārziemoja ļoti labi un šogad varētu būt vienas no pēdējo gadu labākajām ražām.
Savukārt saimniecības "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga no Salacgrīvas novada sacīja, ka patlaban tiek pļauta zāle skābbarībai.
"Sakarā ar novēloto siena gatavošanu pārlieku lielā mitruma ietekmē siens savu vērtību ir zaudējis. Tomēr sasparojusies kukurūza un aktīvi turpina augt, jo ir pietiekams siltuma un mitruma daudzums. Mūsu saimniecībā lopus ganībās nelaižam, bet tie saimnieki kaimiņos, kuri ganībās laiž, atzīst, ka zāle ir pietiekama," sacīja zemniece.
Zemnieku saimniecības "Ezergaļi" saimnieks Dzintars Erdmanis atzina, ka pavasarī nācies pārsēt ap 80% ziemāju sējumu.
"Tiem, kuri laukus pārsēja vēlāk, ilglaicīgā sausuma dēļ sējumi ir diezgan slikti. Šis ir netipisks gads, jo šobrīd vēl zied ziemas rapsis. Savukārt vasaras rapsi ir iecienījuši kukaiņi, kuri pirmo kārtu būs noēduši, bet ceru, ka jaunās pazares ataugs un būs labi. Jūlija sākuma lietavas bija nelabvēlīgas lopkopības saimniecībām, jo nebija iespējams savākt sienu, bet šonedēļ laiks ir krietni pateicīgāks," sacīja Erdmanis.
Arī saimniecības "Vilciņi-1" saimnieks Arnis Burmistris norādīja, ka nācies pārsēt 70% ziemāju sējumu.
"Ziemas rapša lauki, kas pārziemoja, ir bēdīgi, un tur par spīti visām veiktajām darbībām ir saaugušas nezāles. Ziemas un vasaras kvieši izskatās labi, bet ražu prognozēt ir grūti. Patlaban biedrības biedrus interesē ne tikai ražas, bet arī citas aktualitātes - platībmaksājumu ātrāka izmaksa sakarā ar kailsala radītajiem zaudējumiem, darbaspēka trūkums piena lopkopības saimniecībās un augošais nekustamā īpašuma nodoklis," atzina zemnieks.
Kā ziņots, Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot visu laiku rekordu - 2,1 miljonu tonnu, kas tika ievākts 2012.gadā. Vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra 2013.gadā.
Ar graudaugiem tika apsēti 583 900 hektāru, kas ir par 9300 hektāriem jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.
