'Zemnieku saeima' un kooperatīvu asociācija lūdz atbalstu saistībā ar vasarā piedzīvoto sausumu
Foto: LETA

Biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) nosūtījušas vēstuli vairākām ministrijām, iestādēm un organizācijām, kurā lūdz atbalstu Latvijas lauksaimniekiem saistībā ar šā gada sausumu un pērnā gada lietavām, informēja biedrībā.

Vēstule nosūtīta Zemkopības ministrijai (ZM), Eiropas Komisijai (EK), Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai (FM), Satiksmes ministrijai (SM), Labklājības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Finanšu nozares asociācijai (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija) un "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum").

Valdība lūgta izsludināt un Saeima apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstoša sausuma dēļ. Turpretī EK - kompensēt ilgstošā sausuma radītos zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem, kā arī piemērot atvieglojumus zaļināšanas prasību izpildei - vienotā platību maksājuma izmaksai atcelt nosacījumu par ekoloģiski nozīmīgajām platībām un nosacījumu par trim obligātajiem kultūraugiem. EK un ZM nākamajā plānošanas periodā aicinātas piešķirt lielākus līdzekļus meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu ierīkošanai.

EK lūgts arī palielināt "de minimis" limitu, bet ZM aicināta pēc iespējas ātrāk virzīt šo procesu. Tāpat ZM lūgts rast finansējumu sākotnējo saistību izpildei paredzēt maksājumus apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (ADSI), arī 2019. un 2020. gadā. Tāpat ZM aicināta izstrādāt apdrošināšanas mehānismu, kas paredzētu polisi ar kompleksu nozares risku klāstu.

Savukārt FM lūgta atcelt akcīzes nodokli lauksaimniekiem paredzētajai dīzeļdegvielai līdz ES noteiktajam minimumam, bet Latvijas Pašvaldību savienība - aicināt pašvaldības samazināt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par lauksaimniecībā izmantojamo zemi sākot ar 2019. gadu. SM vēstulē lūgts atcelt autoceļu lietošanas nodevu lauksaimniekiem.

Savukārt lauksaimnieku sadarbības partnerus "Zemnieku saeima" un LLKA aicina būt saprotošiem par radušos ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē, bet komercbankas - rast iespējas un maksimāli nākt pretī lauksaimniekiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām ar apgrozāmo līdzekļu piešķiršanu un kredītu pamatsummu atlikšanu.

"Altum" lūgta programmā "Mazie aizdevumi lauku teritorijās" atļaut startēt arī saimniecībām, kuru apgrozījums ir līdz 150 000 eiro, kā arī ieviest lopu un sējumu apdrošināšanas polišu iegādes kreditēšanas programmu un atļaut lauksaimniekiem pārfinansēšanos no izejvielu piegādātājiem un kooperatīviem uz "Altum".

Valsts uzraudzības iestādes aicinātas mīkstināt prasības attiecībā uz lauksaimniekiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, mazināt kontroļu skaitu un nodrošināt efektīvāku Valsts Vides dienesta atbilžu saņemšanu, lai ātrāk tiktu izsniegta atļauja ūdens izmantošanai stādījumu laistīšanai. Savukārt Labklājības ministrijai lūgts atlikt darbaspēka nodokļu nomaksu. Tāpat vēstulē lauksaimnieku pārstāvji lūdz Latvijā rast iespēju ievest sezonālo darbaspēku lauksaimniecībā no ārvalstīm.

Vēstulē norādīts, ka pērnā gada rudens, šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecību. Aizvien ir reģioni, kuros nokrišņi nav bijuši, vai bijuši nepietiekamā apmērā, tādēļ daudzviet šoruden sētie ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem, kas ir tiešs finansiāls trieciens arī nākamā gada ieņēmumiem.

Tāpat vēstulē uzsvērts, ka pēc šā brīža aplēsēm graudaugu raža salīdzinājumā ar pagājušo gadu vidēji valstī samazinājusies par vismaz 50%, Kurzemē sasniedzot pat 70% ražas zudumu. Graudu cenu pieaugums nekompensē laika apstākļu radītos zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem, jo ieņēmumi būs būtiski mazāki, ko ietekmē iegūtā graudu raža. Trūkst lopbarības, jo lopbarības kvalitātes graudu ir daudz mazāk nekā normālā ražas gadā un zāle mitruma trūkuma dēļ neizauga. Arī apdrošināšanās pret sausuma radītajiem riskiem pagaidām nav iespējama. Jebkura klimatisko apstākļu nobīde Latvijā pasliktina Latvijas lauksaimnieku iespējas ražot. Ražas zudumi sektoram ir milzīgi, un nav izdevies iegūt plānotos ieņēmumus, tāpat ir problēmas norēķināties ar piegādātājiem.

Vēstulē atgādināts, ka saskaņā ar ZM jūlijā veiktajām aplēsēm, Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Tikmēr "Zemnieku saeimas" un LLKA septembra trešajā nedēļā veiktie aprēķini rāda, ka pašreizējie saimniecību zaudējumi šogad sasnieguši jau vismaz 360,5 miljonus eiro. Ilgstošā sausuma ietekmē ieņēmumu samazinājums no augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu produkcijas realizācijas šajā gadā varētu sasniegt vismaz 30 miljonus eiro. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem sausuma radītie zaudējumi Latvijā lopkopībā ir vismaz 100,5 miljoni eiro, augkopībā zaudējumi pašlaik sasniedz 230 miljonus eiro, norādīts vēstulē.

Jau ziņots, ka 26. jūnijā Krīzes vadības padomes sēdē tika nolemts, ka situācija lauksaimniecībā saistībā ar sausumu atzīstama kā valsts mēroga dabas katastrofa.

Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē saistībā ar nepārvaramas varas vai "force majeure" apstākļiem, atvieglo šīs nepārvaramās varas vai "force majeure" apstākļu iestāšanos pamatošanu. Tāpat arī iestādes, kuras administrē un kontrolē, kā lauksaimnieki ievieš valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus, ņem vērā situāciju un lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas.

Sausuma dēļ šogad Latvijā cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības.

Septembra vidū biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš žurnālistus informēja, ka Latvijas lauksaimniekiem, pēc provizoriskiem datiem, laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi šogad sasnieguši 400 miljonus eiro.

Source

LETA

Tags

Labklājības ministrija Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija Saeima Zemkopības ministrija Zemnieku saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form