Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) mācību aprīkojuma modernizācijas un infrastruktūras uzlabošanas projektus profesionālās izglītības programmu īstenošanai turpinās īstenot 15 profesionālās skolas, savukārt 18 skolām uz ERAF finansējumu vajadzēs pretendēt atkārtoti.
Par to liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Informatīvais ziņojums, ko valdībā skatīs tuvākajā laikā.
Finanšu ministrijai no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" būs jāsedz 18 profesionālās izglītības iestādēm kā projektu neattiecināmās izmaksas finansējums ne vairāk kā 3 362 067 latu apmērā līgumsaistībām, kuras tika uzņemtas projektos līdz 2011.gada 27.decembrim.
Apturot 18 izglītības iestāžu projektus, IZM atbrīvojušos 43 905 965 latu finansējumu būs jānovirza otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Otrajā projektu atlasē plānots atbalstīt sešas līdz astoņas izglītības iestādes.
ERAF projektu izdevies pabeigt trijām profesionālās izglītības iestādēm - Barkavas arodvidusskolai, Jelgavas Amatu vidusskolai, kā arī Rēzeknes Māksas un dizaina vidusskolai.
Projektu īstenošana turpināsies arī Daugavpils mākslas vidusskolā "Saules skola", kas ir pašvaldības skola. Šajā skolā notiek ēkas rekonstrukcija un 30% būvdarbu jau paveikti. Pašvaldība projektam nodrošina 310 026 latu līdzfinansējumu, ko aizņemas Valsts kasē, lai kompleksi varētu sakārtot skolas infrastruktūru.
Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas projekta mērķis bija pilnveidot izglītības programmu "Vizuāli plastiskā māksla" un "Vizuālās saziņas līdzekļu māksla" materiāli tehnisko bāzi. Līdz pagājušā gada beigām projektā paredzētās tehnikas iegāde pasūtīta un piegādāta par aptuveni 25%.
Divu iesākto projektu īstenošana tiks pabeigta arī profesionālās izglītības kompetences centrā "Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums", kurā jau pabeigti divi no trīs mācību korpusiem. Kopējie būvdarbi izpildīti par 80%.
Rīgas Amatniecības vidusskolā izpildīti 90% no būvdarbiem, un tos plānots pilnībā pabeigt šī gada martā. Rīgas 3.arodskolā notiek būvdarbi, kurus plānots pabeigt jūnijā. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā pabeigti 70% būvdarbu.
ERAF projektu īstenošanu turpinās arī Saldus un Saulaines profesionālajās vidusskolās. Labklājības ministrijas padotībā esošās Sociālās integrācijas valsts aģentūras projekta mērķis bija uzlabot Jūrmalas profesionālās vidusskolas infrastruktūru, tostarp pielāgošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vienā no ēkām būvdarbi ir pilnībā pabeigti, bet par būvniecību otrajā ēkā izsludināts iepirkums.
Valsts Priekuļu un Jāņmuižas lauksaimniecības tehnikuma dienesta viesnīcā 90% būvdarbu ir pabeigti, gandrīz pabeigts arī jaunais mācību korpuss, vecajam mācību korpusam uzlikts jumts. Šajā izglītības iestādē tiek īstenoti trīs ERAF projekti, kuru kopējās attiecināmās izmaksas ir 3 430 546 lati.
Valsts SIA "Bulduru Dārzkopības vidusskola" mācību virtuvē 60%, bet mācību siltumnīcās 40% būvdarbu jau paveikti. Skolā tiek īstenots arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projekts.
Nolemts turpināt trīs valsts SIA "Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola" projektus, kuros būvdarbi notiek vairākās ēkās. Līdz pagājušā gada beigām apmēram 30% būvdarbu ir paveikti. Izglītības iestādē tiks īstenots arī KPFI projekts.
ERAF projekti tiks pārtraukti 18 profesionālās izglītības iestādēs. Šo projektu kopējās attiecināmās izmaksas ir 39 508 749 lati. Projektu īstenošana apturēta Alsviķu, Cēsu, Valmieras profesionālajās skolās, Daugavpils Celtnieku profesionālajā vidusskolā, Jaungulbenes arodvidusskolā, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālajā vidusskolā, Rīgas Būvniecības vidusskolā, Rīgas Pārdaugavas profesionālajā vidusskolā, Rīgas Stila un modes profesionālajā vidusskolā, kur bija plānots īstenot vienu projektu.
Tiks pārtraukti arī Daugavpils Valsts tehnikuma, Smiltenes Valsts tehnikuma-profesionālās vidusskolas, Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences centra "Jelgavas Amatniecības vidusskola", profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas Valsts tehnikums" projekti. Šajās skolās bija iecerēts īstenot pa diviem projektiem katrā izglītības iestādē.
Netiks īstenoti arī Austrumlatgales Profesionālās vidusskolas, Ogres Valsts tehnikuma un Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centra "Ventspils Profesionālā vidusskola" projekti. Šajās izglītības iestādēs bija iecerēts īstenot pa trīs projektiem katrā. Tāpat ir apturēti arī profesionālās izglītības kompetences centra "Liepājas Valsts tehnikums" un Viduslatgales Profesionālās vidusskolas projekti. Abās izglītības iestādēs bija plānots īstenot pa četriem projektiem.
Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA) līdz šī gada 15.martam jālauž noslēgtās vienošanās par projektu īstenošanu ar šīm 18 izglītības iestādēm.
Savukārt Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā, kurā īsteno divus ERAF projektus par kopējo attiecināmo izmaksu summu 2 356 851 lata apmērā, ir konstatēti būtiski riski izmaksu neattiecināmībai no ERAF līdzekļiem, kā rezultātā ir apturēta projektu ieviešana un apturētas paraksta tiesības Aizkraukles Profesionālās vidusskolas ERAF projektu atbildīgajai personai. Par risinājumu Aizkraukles Profesionālās vidusskolas projektu īstenošanā valdībai tiks sagatavots atsevišķs ziņojums.
Kā ziņots, IZM pagājušā gada beigās, izvērtējot 57 projektus, kurus īsteno 34 profesionālās izglītības iestādes, secināja, ka ar pašreizējo finansējuma sadalījumu nav iespējams nevienai profesionālās izglītības iestādei nodrošināt pilnīgu infrastruktūras modernizāciju, lai tā būtu sakārtota atbilstoši darba tirgus prasībām un mūsdienu modernas skolas vajadzībām, kā to nosaka ERAF aktivitātes "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" mērķi.
"Gadījumā, ja projekta mērķi netiktu sasniegti, valsts no ERAF nevarētu atgūt finansējumu. IZM parēķinājusi, ka pilnīga projekta apturēšana izmaksātu 20 miljonus latu, bet pašlaik, neļaujot skolām uzņemties jaunas saistības, valsts neattiecināmajās izmaksās no ERAF neatgūs nedaudz vairāk kā 2 miljonus latu," tolaik stāstīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Sarežģījumi projektu ieviešanā radušies, jo būvniecības pakalpojumu izmaksas projektos tika plānotas ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā, kad būvniecības izmaksas bija ievērojami zemākas, savukārt 2011.gada rudenī būvniecības iepirkumu reālās izmaksas rāda neplānotu sadārdzinājumu vidēji par 30%, kas neļaus sasniegt projektos iecerētos mērķus.
IZM ir secinājusi, ka 2011.gadā veiktā skolu reorganizācija un apvienošana ir ienesusi būtiskas izmaiņas ERAF projektu īstenošanā. Sākotnēji apstiprinātie projekti vairs nav atbilstoši aktuālākajai situācijai. Apvienotajām profesionālās izglītības iestādēm turpinot īstenot sākotnēji apstiprinātos projektus, netiek nodrošināta ERAF līdzekļu efektīva izmantošana. Savukārt, veicot grozījumus projektos atbilstoši notiekošajām reformām profesionālajā izglītībā, tiek būtiski mainīti sākotnēji apstiprinātie projekti, kas rada risku, ka ieguldītie līdzekļi varētu netikt atgūti no ES fondu līdzekļiem.
Ministrs pagājušā gada beigās pauda aizdomas, ka iepriekš īstenotā profesionālās izglītības reforma, izglītības iestādes apvienojot kompetenču centros un pēc kvotu sistēmas sadalot finansējumu pa 1,9 līdz 2,2 miljoniem latu, ir bijusi politiski motivēta un nav īstenota Latvijas izglītības interesēs. Tolaik viņš teica, ka, īstenojot IZM strukturālās reformas, tiks ņemta vērā ierēdņu līdzšinējā profesionalitāte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
