Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvija ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu reņģu zvejas palielināšanai Rīgas jūras līcī var būt ļoti apmierināta, aģentūrai LETA atzina Zemkopības ministrijā (ZM), komentējot ceturtdien, 26.augustā, publiskoto priekšlikumu par 2022.gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Ministrijā atzīmēja, ka reņģu zvejas palielināšanas priekšlikums atbilst zinātnieku padomam un paredz 21% palielinājumu jeb zvejas pieaugumu par 4441 tonnu.

Tajā pašā laikā ZM atzina, ka pārsteidz EK piedāvātās zvejas iespējas vairākiem citiem zivju krājumiem, kas ir mazākas, nekā to atbalsta zinātnieki.

Tostarp brētliņu zvejas iespējas EK nākamajam gadam ir saglabāju 2021.gada līmenī, lai gan zinātnieki pieļauj tās palielināt par 18%, kā arī zeltplekstei, kuru gan Latvija nezvejo, EK kvotu saglabājusi 2021.gada līmenī, lai gan zinātnieki iesaka palielināt zvejas iespējas.

Savukārt Baltijas jūras centrālajā daļā reņģei, kuru nelielā daudzumā zvejo arī Latvijas zvejnieki, pamatā gan kā piezveju brētliņu zvejā, zinātnieki iesaka nozveju samazināt par 36%. "Tas jau tā ir ļoti sāpīgi, taču EK piedāvā vēl radikālāku samazinājumu, kas izskatās tiešām pārspīlēti," pauda ZM pārstāvji.

Vienlaikus ZM pārstāvji atzīmēja, ka Baltijas jūras Austrumdaļas menca atrodas kritiskā stāvoklī jau vairāku gadu garumā, tāpēc nav pamata, ka varētu sagaidīt palielinājumu tās piezvejai citu sugu zvejā, un piezvejas iespējas saglabāsies šā gada līmenī.

Līdztekus ministrijā norādīja, ka nākamā gada lēmuma pieņemšanu apgrūtina arī tas, ka zinātnieki vēl arvien nav devuši ieteikumus zvejas iespējām par trim zivju krājumiem - Baltijas jūras Rietumdaļas mencu, kurai Latvijā gan ir ļoti nelielas šī krājuma zvejas iespējas, kas neatstāj būtisku ietekmi uz zvejas nozari, Baltijas jūras lasi, kam ir pietiekoši nozīmīgas zvejas iespējas no kopējā apmēra, un Somu līča lasi, ko Latvija nezvejo. Zinātnieki viedokli sola paziņot septembra vidū, kad attiecīgi tiks papildinātas regulā paredzētās 2022.gada kvotas.

Ministrijā arī norādīja, ka tālākajā procesā notiks EK priekšlikuma apspriešana darba grupās Briselē, kā arī astoņu Baltijas jūras valstu sadarbības platformas "Baltfish" ietvaros, kuras viedoklī EK būtu jāieklausās. "Baltfish" sadarbības platformas darbu šobrīd vada Latvija.

Gala lēmumu par nākamā gada zvejas iespējām plānots pieņemt 11.oktobrī un 12.oktobrī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Luksemburgā.

Jau ziņots, ka EK ceturtdien, 26.augustā, pieņēma priekšlikumu par 2022.gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Pamatojoties uz šo priekšlikumu, ES valstis noteiks komerciāli vissvarīgāko sugu zivju daudzumus, ko drīkst nozvejot minētajā jūras baseinā.

Komisija rosina palielināt reņģes zvejas iespējas Rīgas jūras līcī un līdzšinējā apmērā saglabāt brētliņas un jūras zeltplekstes zvejas iespējas un austrumdaļas krājuma mencas piezvejas. Komisija piedāvā pārējo priekšlikuma aptverto krājumu zvejas iespējas samazināt, lai uzlabotu šo krājumu ilgtspēju un palīdzētu atjaunoties citiem krājumiem, kā mencai un reņģei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!