Foto: LETA

Zemkopības ministrija (ZM) nav informēta, ka plūdu postošo seku novēršanai izmaksātās kompensācijas varētu būt izlietotas neatbilstoši mērķiem, norādīja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Vienlaikus viņa norādīja, ka, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka daļa kompensāciju varētu būt izmaksātas nepamatoti, ZM aicina ikvienu, kura rīcībā ir ziņas par krāpnieciskām darbībām saistībā ar plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām, nodot šo informāciju Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīcībā. LAD varēs šo informāciju pārbaudīt un gadījumā, ja tiks konstatēti krāpniecības gadījumi, izmaksātos līdzekļus atgūt.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēstīja, ka daļa Latgales zemnieku varētu būt rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos cietušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult.

Raidījums skaidroja, ka liela daļa zemnieku savas platības kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka zem ūdens. Vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk neatsauca vai arī aizmirsa to izdarīt, līdz ar to saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla. Tā kā kompensācijām netika noteikta pēckontrole, attiecīgos gadījumus neesot iespējams identificēt, par ko ir neapmierināti zemnieki.

Raidījuma norāda, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka nedz valdība, nedz par nozari atbildīgā ZM nebija izstrādājusi vienotus un skaidrus, kādā dokumentā fiksētus noteikumus, kuros būtu definēts - kas, par ko un kādā apmērā var saņemt kompensācijas.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) raidījumā "de facto" kļūdas atbalsta organizēšanā neatzina. Vaicāts, vai ministrija vēl kā pārbaudīs izmaksātā atbalsta pamatotību un vai tiks lemts par kaut kādas naudas atņemšanu, Dūklavs radījumam atbildēja: "mēs vairāk neko nedarīsim".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!