ZSA: platību maksājumiem jābūt ne mazākiem kā 90% no vidējā Eiropas līmeņa

Pārrunājot situāciju lauksaimniecības attīstības jomā un problemātiku kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieku organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka nevienlīdzīgā konkurences situācija pret citiem Eiropas lauksaimniekiem nedrīkst turpināties, tā iznīcina Baltijas lauku reģionus un aizvilina darbaspēku uz Eiropas lauku saimniecībām, norāda ZSA.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāji aicina koriģēt Eiropas Komisijas noteikto tiešo maksājumu apjomu tā, lai nebūtu būtisku atšķirību starp augstāko un zemāko tiešo maksājumu līmeni starp dalībvalstīm. Tiešo maksājumu apjomam dalībvalstīs ir jābūt ne mazākam par 90% no Eiropas Savienības vidējā atbalsta apjoma un ne augstākam kā 120% no vidējā atbalsta apjoma.

Kā ziņots, patlaban platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.

Tikmēr Eiropas Komisija 29.jūlijā negaidot paziņoja, ka saskaņā ar tās lauksaimniecības budžeta priekšlikumiem jauno dalībvalstu zemnieki tikai 2020.gadā varētu saņemt aptuveni 50% no ES tiešmaksājumu apjoma, kas ir pretrunā ar prasītajiem 70%-80% no ES vidējā atbalsta apjoma. Latvijas mērķis ir panākt vietējiem zemniekiem labvēlīgākus tiešmaksājumus - vismaz 148 latus par hektāru jau no 2014.gada.

ZSA dibināta 1999.gadā un apvieno 881 zemnieku saimniecību un uzņēmumu, kas apsaimnieko 422 348 hektārus zemes, saražojot aptuveni 46% no Latvijā izaudzēto graudu apjoma un nodarbinot 3807 cilvēkus.