Vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā bija 174,2 milj. eiro jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds – 11,2 miljardi eiro jeb 36,9% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2020. gada oktobra notifikācijas rezultāti.
Vispārējās valdības sektorā ietilpst visas valsts un pašvaldību budžeta iestādes, sociālās apdrošināšanas fonds un pēc EKS 2010 valdības sektora veidošanas kritērijiem atlasīti valsts un pašvaldību finansēti un kontrolēti komersanti.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2019. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 117,4 miljonus eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 56,8 miljonus eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 76,9 milj. eiro jeb 0,3% no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 69,9 milj. eiro jeb 0,2% no IKP;
- korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 19,7 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) – 19,0 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- atvasināto publisko personu un budžeta nefinansēto iestāžu bilance (Valsts kases dati) – 18,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 123,3 milj. eiro jeb 0,4% no IKP;
- korekcija par superdividendēm – 75,3 milj. eiro jeb 0,2% no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 22,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 12,8 milj. eiro jeb 0,04% no IKP;
- vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 10,8 milj. eiro jeb 0,04 % no IKP;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 9,7 milj. eiro jeb 0,03% no IKP.
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, palielinājās par 0,4 miljardiem eiro jeb 4,0% un bija 11,2 miljardi eiro.
