2020. gadā vispārējās valdības budžetā deficīts 4,5% no IKP
Foto: LETA

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā bija 1,3 miljardi eiro jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds – 12,8 miljardi eiro jeb 43,2% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda galīgie 2021. gada oktobra notifikācijas rezultāti par 2020. gadu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā vispārējās valdības sektora ieņēmumi, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 1,1% un sasniedza 11,4 mljrd. eiro, bet izdevumi – palielinājās par 8,7% un sasniedza 12,7 mljrd. eiro, no tiem 0,9 mljrd. eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2020. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,1 mljrd. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 203,2 milj. eiro jeb 0,7 procentpunktiem no IKP lielāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:

  • valsts attīstības finanšu institūcijai Altum izsniegto valsts atbalsta programmu korekcija (Valsts kases dati) – 138,4 milj. eiro jeb 0,5% no IKP;
  • korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 97,0 milj. eiro jeb 0,3% no IKP;
  • nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 38,8 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;

- korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 25,5 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;

  • noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) – 18,4 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
  • korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 14,8 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
  • uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 7,1 milj. eiro jeb 0,02% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:

- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) -304,2 milj. eiro jeb 1,0 % no IKP;

  • korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) -117,4 milj. eiro jeb 0,4% no IKP;
  • korekcija par superdividendi -48,8 milj. eiro jeb 0,2% no IKP;
  • korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) -43,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;

- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) -29,9 milj. eiro jeb 0,1% no IKP.

Ņemot vērā aizņemšanās apjomu pieaugumu, ko izraisīja Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamais finansējums, vispārējās valdības parāds 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, palielinājās par 1,5 mljrd. eiro un sasniedza 12,8 mljrd. eiro jeb 43,2% no IKP.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.