Akcīzes nodokļa celšana var radīt jaunu kontrabandas vilni no Krievijas, bažījas 'Latvijas balzams'
Foto: DELFI

Akcīzes nodokļa celšana alkoholam var radīt jaunu kontrabandas vilni no Krievijas, uzskata alkoholisko dzērienu ražotājas AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Uzņēmuma vadītājs skaidroja, ka augstāka varbūtība ir tieši pierobežas rajonos, kur gadu gaitā tas ir kļuvis par rūpalu. "Mēs apzināmies, ka stipro alkoholisko dzērienu kategorija veikala plauktā pēc izmaiņām akcīzes nodokļa likmē sadārdzināsies visbūtiskāk. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai akcīzes politikas izmaiņas neizraisa nelegālā alkohola tirgus pieaugumu."

Āboltiņš-Āboliņš arī uzsver, ka patērētājs Latvijā joprojām ir jūtīgs pret cenas svārstībām, it īpaši ekonomisko dzērienu segmentā, un pat nelielas cenas izmaiņas var ietekmēt lēmumu, kur iegādāties - "aiz stūra" vai legālā tirdzniecības vietā. Tādēļ viņš uzskata, ka šāda varbūtība ir augsta, ja tai pretī netiks likti ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi.

Pārrēķinot uz viena litra pudeli, cenas veikalā pieaugšot aptuveni par septiņiem centiem alum, 11 centiem - vīnam un 17 centiem degvīnam. Attiecīgi, neraugoties uz nelielu procentuālo pieaugumu, preces cena absolūtā izteiksmē stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem pieaugs visvairāk. "Taču jāņem vērā, ka galīgo cenu plauktā ietekmēs mazumtirgotāju politika," atzīmē Āboltiņš-Āboliņš.

Vienlaikus viņš uzsver, ka nopietnākais drauds Latvijā ir jauniešu alkoholisms. Lai to mazinātu, ar cenu politikas izmaiņām vien būs par maz, skaidro Āboltiņš-Āboliņš. Pēc viņa domām, ir jārealizē mērķtiecīga pasākumu programma, jāpiedāvā alternatīvas un noteikti jāīsteno stingra kontrole pār pašreizējo ierobežojumu izpildi. Proti, iespējai iegādāties veikalā dzērienus personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir jābūt līdzvērtīgai nullei.

"Vēl viens vērā ņemams faktors ir vāji kontrolētais nelegālais piedāvājums, kas pieejams nenobriedušiem jauniešiem. Te mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par ēnu ekonomikas ierobežošanu dzērienu industrijā kā ļoti būtisku nosacījumu, kam būs tiešs efekts gan uz alkohola patēriņu, gan uz valsts ienākumiem no legālu dzērienu pārdošanas," uzsver Āboltiņš-Āboliņš.

"Latvijas balzama" pirms vairākiem gadiem veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 65% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka bez akcīzes un nezināmas izcelsmes alkohola lietošana var radīt draudus veselībai. Neskatoties uz to, joprojām gandrīz trešdaļa no viņiem atzīst, ka ir gatava iegādāties nelegālo alkoholu. "Tātad runa ir arī par sabiedrības domāšanas maiņu. Cena ne vienmēr ir efektīvākais veids, kā ierobežot patēriņu," atzīst Āboltiņš-Āboliņš.

Viņš atzīmē, ka, piemēram, Igaunijā likmes ir augstākas visām alkoholisko dzērienu kategorijām, Lietuvā likmes ir nedaudz zemākas. Katrā no Baltijas tirgiem akcīzes politika ir arī stimulējoša attiecībā pret kādu no alkohola kategorijām. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā tie ir sidri, Latvijā - alus.

"Taču plānotās izmaiņas akcīzes politikā Latvijā būs vērstas arī uz šo atšķirību mazināšanu, tādēļ, piemēram, kā kompromiss ir piedāvāts risinājums samazināt akcīzes likmi raudzētiem dzērieniem ar absolūtā alkohola daudzumu līdz sešiem tilpuma procentiem, kas skars sidrus. Tas tiek darīts mazo ražotāju jeb mājražotāju atbalstam," skaidro "Latvijas balzama" valdes priekšsēdētājs.

Viņš piebilst, ka akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem nebija pārskatītas jau vairākus gadus, tāpēc to pārskatīšana nav pārsteigums nozarei, jo diskusijās par akcīzes politiku bija iespēja piedalīties arī Latvijas Alkohola nozares asociācijai.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīšanai pirmajā lasījuma konceptuāli atbalstīja likuma izmaiņas par akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem no šā gada 1.jūlija.

Vairāku nozares asociāciju pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka būtisku iebildumu pret likumprojektā iecerētajām izmaiņām viņiem nav, jo piedāvātās izmaiņas ir pārdomātas. Arī deputātiem nebija iebildumu pret šādiem likuma grozījumiem.

Saeimas plenārsēdē šo likumprojektu pirmajā lasījumā paredzēts izskatīt 16.aprīlī.

Tiek prognozēts, ka šogad šo izmaiņu ietekme uz budžetu varētu būt papildu 3,3 miljoni eiro, 2016.gadā - 9,39 miljoni eiro, bet 2017.gadā - 10,22 miljoni eiro.

Kopš 2004.gada 1.maija akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum ir paaugstinātas vairākkārt. Šajā laikā akcīzes nodoklis alum tika paaugstināts par 78,2%, savukārt akcīzes nodoklis pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem tika paaugstināts par 70,9%. Pēdējo reizi akcīzes nodoklis alum tika paaugstināts 2009.gadā, savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem - 2011.gadā.

Source

LETA

Tags

Akcīzes nodoklis Kontrabanda Latvijas Balzams
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form