Saeima jau ceturtdien, 20. jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darbakārtībā. Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.
Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. "Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi," teica Bondars.
Viņš pauda, ka grozījumi nepieciešami, lai īstermiņā kompensētu radušos situāciju, kas radusies pēc Igaunijas rīcības attiecībā uz tās akcīzes nodokli alkoholam.
Grozījumi sagatavoti sadarbībā ar Finanšu ministriju. Tie paredz no 1. jūlija par aptuveni 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Patlaban likumā noteikts, ka stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodokli aprēķina pēc 1840 eiro likmes (no 1. jūlija - 2025 eiro), savukārt ar likuma grozījumiem to paredzēts samazināt līdz 1564 eiro. Plānots, ka likuma grozījumi varētu stāties spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Likuma grozījumi neattieksies uz alu, vīnu un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru absolūtā spirta saturs nepārsniedz 22 tilpumprocentus.
Savukārt Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš portālam "Delfi" sacīja, ka 2018. gada martā akcīzes nodoklis alum tika paaugstināts par 50% un 2019. gada martā vēl par 9%. Tāpat ir paredzēts akcīzes nodokļa palielinājums alum arī 2020. gadā.
"2018. gada pavasarī, neskatoties uz asiem nozares iebildumiem, tika būtiski ierobežots atļautais alus iepakojuma tilpums, kas lika ražotājiem veikt piespiedu investīcijas ražošanas tehnoloģiju piemērošanā. Lieki uzsvērt, ka šie izdevumi nebija vērsti uz ražošanas modernizāciju, bet gan uz piemērošanos nacionālās likumdošanas prasībām. Šobrīd, notiek diskusijas Saeimā par akcīzes nodokļa palielināšanu bezalkoholiskajiem dzērieniem," sacīja Liniņš.
Viņš atgādina, ka liela daļa alus darītāju ražo arī bezalkoholiskos dzērienus, tādēļ minēto likmju paaugstināšana atstās negatīvu iespaidu arī uz alus darītājiem.
"Var prognozēt būtisku alus izejvielu – iesala un apiņu izmaksu pieaugumu. Izejvielas sastāda ievērojamu ražošanas izmaksu daļu, kas īpaši krasi ietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju. Tāpat, der atcerēties, ka alus nozarei ir izteikti sezonāls raksturs. Rudens, ziemas un pavasara mēnešos realizācijas apjomi ievērojami krītas (vidēji par 30 % – 50%), kas būtiski ietekmē alus ražošanas rādītājus gada griezumā. Rezultātā daļa alus darītavu ziemas periodā strādā ar nepilnu jaudu un kā zināms, dīkstāve ražošanā rada zaudējumus katru dienu," sacīja Liniņš.
Šī gada pirmajos četros mēnešos esot vērojams alus realizācijas apjomu kritums par 1,6%.
"Akcīzes nodokļa likmes alum samazināšana Igaunijā, faktiski apturēs pierobežas tirdzniecību. Alus nozarei tas nozīmēs būtisku realizācijas kritumu. Valsts budžetā netiks iekasēti ievērojami līdzekļi. Bez tam jāņem vērā, ka pierobežas tirdzniecība rada papildus pievienoto vērtību arī citām nozarēm, kas arī izzudīs. Nav pieļaujams, ka šādā situācijā likumdevējs lemj par nodokļa samazinājumu tikai vienai kategorijai – stiprajam alkoholam, tādejādi diskriminējot Latvijas alus nozari un mazinot tās konkurētspēju," norādīja Liniņš.
Tāpēc aldari aicina deputātus lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu arī alum, lai samazinātu zaudējumus nozarei un valsts budžeta ieņēmumiem, ko radīs Igaunijā pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu par 25%.
Kā ziņots, Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem, vēsta parlamenta preses dienests.
Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas.
Akcīzes nodokļa samazināšana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apmēru Latvijā un palielināt to Igaunijā, bija norādīts pavadvēstulē.
Par šādu akcīzes nodokļa samazināšanu daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem - 27. maijā principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.
Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.
