Foto: LETA
Papildu ieņēmumi valsts budžetā no ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem 2015. gadā veidoja 75,4 miljonus eiro, portālam "Delfi" pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

"Tas ir sekmīgas valsts iestāžu un atbildīgo dienestu sadarbības nopelns, tomēr mums priekšā vēl daudz darāmā, lai sasniegtu mērķi," vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Ceturtdien Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri iepazinās ar Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. - 2020. gadam iekļautajiem stratēģiskiem rīcības virzieniem un apkopotajiem uzdevumiem.

FM norāda, ka no iestāžu iesniegtajiem vairāk nekā 100 priekšlikumiem plāna projektā iekļauti 50 uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020. gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. Vairākas iestādes plānu vēl precizēs.

Reirs uzsver - visu nozaru institūciju, sociālo un sadarbības partneru lielākā atbildība būs tā, lai plānā iekļautie uzdevumi tiktu īstenoti. Tāpat svarīgi meklēt citus risinājumus uzlabojumiem savās nozarēs.

"Galvenās izmaiņas skars tādas nozares kā būvniecība, transports, tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana," uzsver Reirs. Nedrīkst pieļaut konkurences priekšrocības negodprātīgajiem komersantiem, kas pasliktina arī šo uzņēmumu darbinieku sociālo garantiju stāvokli gan tagad, gan nākotnē, viņš skaidro.

Lai mazinātu ēnu ekonomikas apmēru, būvniecībā plānots stiprināt galvenā būvuzņēmēja atbildību gan par būvobjektā notiekošo, gan par savlaicīgas un kvalitatīvas informācijas sniegšanu valsts kontrolējošām iestādēm, kā arī izvērtēt solidārās atbildības nodokļu jomā ieviešanas iespējas un ieviest darbinieku elektronisko uzskaiti būvobjektā.

Pakalpojumu jomā iecerēts sakārtot vidi un informācijas pieejamību par nekustamo īpašumu īres tirgu un pastiprināt prasības apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Tāpat plānots ieviest godīgiem uzņēmējiem nemanāmu risku vadības sistēmu uzņēmumu reģistrācijas procesā, stiprināt prasības taksometru pakalpojumu sniedzējiem u.c.

Izmaiņas paredzētas arī tajā, kādi sodi tiek piemēroti, piemēram, pastiprinot sankcijas par atsevišķiem nodarījumiem, kas veido lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru (iejaukšanās kases aparātu darbībā, nereģistrētā uzņēmējdarbība, darbs bez darba līgumiem, aplokšņu algas izmaksa).

Jau vēstīts, ka pašlaik ēnu ekonomikas apmērs Latvijā ir ap 23,6%, bet finanšu ministrs Jānis Reirs (V) norādījis, ka līdz 2020. gadam tas būtu jāsamazina līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim - 18,3%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!