Foto: F64
Līdz 1. maijam apstiprināti Eiropas Savienības fondu projekti par 1,7 miljardiem latu jeb 55,1% no 2007. – 2013. gada plānošanas periodā piešķirtā apjoma, liecina Finanšu ministrijas sagatavotā un valdības apstiprinātā vēstule Saeimai.

Savukārt līgumi noslēgti par 1,5 miljardiem latu jeb 47,9% no ES fondu piešķīruma. Tāpat ir veikti maksājumi finansējuma saņēmējiem par 527,4 miljoniem latu jeb 16,6% no ES fondu finansējuma un saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par 597,8 miljoniem latu jeb 18,8% apmērā no Eiropas Savienības fondu finansējuma.

Kopumā līdz 2013. gadam ir jāapgūst 3,1 miljards ES fondu naudas.

Līdz 1. maijam vislabākās sekmes ir bijušas Eiropas Sociālā fonda apguvē – apstiprināti 65,6% jeb 253,9 miljoni latu no šajā fondā atvēlētās summas. Vēl 56,3% jeb 609,2 miljoni latu apstiprināti kā Kohēzijas fonda projekti.

Visbeidzot, 52% jeb 892,5 miljoni latu ir apstiprināti kā Eiropas Reģionālās un attīstības fonda projekti.

Tāpat Latvija, atbilstoši datiem līdz 6. aprīlim, ir viena no jaunajām ES valstīm, kas īpatsvara ziņā attiecībā pret piešķīrumu visvairāk saņēmusi ES fondu un Kohēzijas fonda veiktos maksājumus. Proti, Latvija kā atmaksas ir saņēmusi 18,5% no ES fondu un Kohēzijas fonda iepriekš piešķirtās summas. Vēl vairāk atmaksu ir tikai Igaunijai un Lietuvai – attiecīgi 23,6% un 22,6%.

Finanšu ministrija gan arī atkārtoti brīdina, ka šogad paredzētie valsts budžeta līdzekļi – 417 miljoni latu – nav pietiekami visu projektu īstenošanai. Šogad ir vajadzīgi vēl 232 miljoni latu. Šīs situācijas risināšanai ministrija apsver trīs rīcības variantus: pirmais – pieļaut izņēmumu valsts budžeta aprēķina principos, vienojoties, ka izdevumi, kas saistīti ar ES fondu projektu finansēšanu, neietekmē budžeta deficīta principus, kas paredzēti vienošanās dokumentos ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Otrais – ievērojami pastiprināta fiskālā uzraudzība un kontrole pār ES fondu savlaicīgu apguvi un budžetā paredzētā finansējuma savlaicīgu izmantojumu. Tā varētu izpausties, piemēram, ne retāk kā reizi divos mēnešos notiek regulāras sanāksmes ar atbildīgajām iestādēm par apguves progresu un galvenajām problēmām.

Visbeidzot, trešais ceļš ir atsevišķu komersantu, valsts un pašvaldību projektu īstenošana, ja tiem nav ietekmes uz budžeta deficītu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!