Jau ziņots, ka nākamo nodokļu reformu, kas varētu stāties spēkā 2021. gadā, izstrādās Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova ("KPV LV") vadīta attīstības komiteja.
Partijas "Saskaņa" deputāts Budžeta komisijas sēdē otrdien interesējās, vai Zakatistova vadītajā attīstības komisijā varēs piedalīties arī opozīcijas deputāti. Zakatistovs norādīja, ka tas "koalīcijas partiju koordinācijas rīks", līdz ar to opozīcijas pārstāvju iesaista tajā nav plānota.
Šajā attīstības komisijā koalīcijas politisko spēku pārstāvji sanāks kopā un mēģinās rast vienprātību. FM parlamentārais sekretārs informēja, ka attīstības komisijai ir izstrādāts darba plāns visa gada garumā, uz priekšu ieplānotas jau 16 tikšanās.
"KPV LV" frakcijas priekšsēdētājs Zakatistovs piekrita Pimenovam, ka Nodokļu politikas apakškomisija būtu "noderīgs rīks" un doma par tās nepieciešamību nav aizmirta.
Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien iepazinās ar Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam starpposma novērtējumu. Ar tiem deputātus iepazīstināja FM pārstāvji.
Viens no pamatnostādņu izvirzītajiem rīcības virzieniem bija nodrošināt stabilu un prognozējamu nodokļu politiku, kas ilgtermiņā nodrošina pastāvīgus un stabilus nodokļu ieņēmumus. Kā informēja FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šnucins, šis kritērijs izpildās un stabilitāte nodokļu maksātājiem ir nodrošināta.
Viens no rādītājiem, kas apliecina nodokļu reformas sekmīgu ieviešanu, ir nodokļu ieņēmumu plāna izpilde. 2018. gadā kopējais budžeta nodokļu ieņēmumu plāns, kurā jau bija iekļauts straujāks makroekonomikas pieaugums, tika izpildīts par 100,9%.
Šnucins vērsa uzmanību, ka nodokļu reformas ietekmē sevišķi ienākumi ir palielinājušies zemāku ienākumu saņēmējiem. Tā piemēram, darba ņēmējam bez bērniem, kas saņem minimālo darba algu, neto ienākums ir palielinājies par 22%. Tāpat ienākumi palielinājušies personām ar bērniem. Piemēram, darba ņēmējam ar četriem bērniem, kas saņem minimālo darba algu, neto ienākums ir palielinājies par 35%.
Nodokļu reformas efektivitāti apliecina arī izmaiņas darba samaksas struktūrā – salīdzinot 2018. gada darba devēja ziņojumus ar iepriekšējo gadu, darba ņēmēju skaits pieaudzis par 2% un reāli strādājošo vidējā bruto alga pieaugusi par 8,5%.
Vienlaicīgi, salīdzinot 2018. gada novembri ar 2017. gada gada novembri, par 24,6% ir samazinājies to darbinieku skaits, kas saņem algu līdz 430 eiro, bet pieaug darbinieku skaits, kas saņem lielāku darba samaksu par minimālo algu.
Tas liecina par pozitīvu atdevi no tādiem nodokļu reformas pasākumiem kā ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu administrēšanas uzlabošana, skaidroja FM.
Vienlaikus Šnucins vērsa deputātu uzmanību, ka daudziem iepriekš ieviestajiem nodokļu pasākumiem ir ilgtermiņa raksturs, līdz ar to vēl nav redzami rezultāti.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība patlaban neveiks izmaiņas iepriekšējā premjera Māra Kučinska (ZZS) veiktajās izmaiņās nodokļos, tomēr līdzšinējā valdība sarunas par izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs sāks diskusijas 2020. gada sākumā.
Plānots, ka no 2020. gada sākuma līdz vidum valdība ar sociālajiem partneriem un uzņēmēju organizācijām spriedīs par iespējamām izmaiņām nodokļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
