LLPA kopsapulcē trešdien galvenais jautājums bija jaunā valsts budžeta veidošanas radītās problēmas un to ietekme uz lielo pilsētu pašvaldībām. Sēdes laikā tika pārrunāti kopējie valsts budžeta konsolidācijas pasākumi, kuru ietekmi uz pašvaldībām šobrīd nevar prognozēt, jo pagaidām nav skaidri zināma ministriju izdevumu samazinājuma pasākumu ietekme uz pašvladību budžetiem.
Tāpat LLPA pārrunāja plānotās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likmēs un izskatīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu par labu sociālā budžeta ieņēmuma palielinājumam. Lielo pilsētu mēri uzskata, ka paredzēto izmaiņu rezultātā samazināsies pašvaldību budžeta ieņēmumi. Tāpēc mēri ierosināja paaugstināt valsts garantiju plānotajiem ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākumu nodokļa no šī brīža 92% uz 100%.
Lielo pilsētu mēri apsprieda arī izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī un vienojās, ka, ņemot vērā šī gada pieredzi, kad netiek sasniegtas NĪN ieņēmumu prognozes, nepieciešams 2011.gada NĪN prognozi noteikt 70% apmērā. Tas sakrīt ar reālo iekasējamību, jo NĪN šobrīd netiek iekasēts vidēji 30% apmērā.
LLPA arī uzskata, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanā noteiktais finanšu nepieciešamības sadalījums starp pilsētām un novadiem attiecībā 47/53 ir netaisnīgs pret pilsētām, tādēļ nepieciešams pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, mainot esošo proporciju un nodrošinot saimnieciski pamatotu resursu sadalījumu starp pašvaldībām.
LLPA arī izskatīja jautājumu par ģimeņu pabalstu izmaiņām un vienojās par kopēju nostāju - nepārņemt ģimeņu pabalstu izmaksāšanas procesu pašvaldību pārziņā, kā tas tiek plānots, bet būt gataviem sniegt valstij informāciju par trūcīgo iedzīvotāju skaitu.
Jau ziņots, ka arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) prasīs valstij uzņemties garantijas par pašvaldību ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 100% apmērā, jo līdzšinējā pieredze liecinot, ka valsts prognozes par nodokļu nomaksu bija pārāk optimistiskas.
Jau ziņots, ka koalīcija sestdien vienojās palielināt neapliekamo minimumu no 35 latiem līdz 45 latiem, nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošo personu - no 65 uz 70 latiem, minimālo algu - no 180 līdz 200 latiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinās no 26% līdz 25%, bet sociālas apdrošināšanas iemaksas – no 33,09% līdz 35%, un pieaugums būs uz darba ņēmēju rēķina – viņi maksās 11% no algas pašreizējo 9% vietā, bet darba devēja daļa nemainīsies.
Risinājums panākts arī piektdien valdībā asas diskusijas izraisījušajā jautājumā par ieņēmumu sadali no iedzīvotāju ienākuma nodokļa starp valsti un pašvaldībām – pašlaik 80% no nodokļa ieņēmumiem ieguva pašvaldības, bet 20% valsts. Koalīcija vienojās, ka nākamgad šī proporcija mainīsies – pašvaldības iegūs 82%, bet valsts – 18%.
Piektdien valdība arī nolēma palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātas likmes – no 10% uz 12%. Savukārt elektrībai nākamgad plānots piemērot pilnu likmi, nevis samazināto kā tas ir pašlaik.
Nolemts arī dubultot "mājokļa nodokli". Mājokļa nodokļa likme pašlaik ir atkarīga no īpašuma kadastrālas vērtības - ēkām ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu tā ir 0,1% no kadastrālās vērtības, ar vērtību no 40 001 līdz 75 000 latu – 0,2%, ar kadastrālo vērtību virs 75 000 latu – 0,3%. Izmaiņas paredz, ka nākamgad likmes dubultos un tās būs attiecīgi 0,2%, 0,4% vai 0,6% no kadastrālās vērtības.