Foto: LETA
Nozaru ministrijām līdz piektdienai, 11.septembrim, bija Finanšu ministrijā (FM) jāiesniedz reformu priekšlikumus un investīciju projektus iekļaušanai Atveseļošanas un noturības plānā. Oficiāli plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijā (EK) pēc tam, kad būs stājusies spēkā regula, indikatīvi 2021.gada pavasarī, bet jau šī gada oktobrī plāna projektu paredzēts iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK), portālam "Delfi" skaidroja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

FM rīcībā neesot indikatīvu datu par priekšlikumiem nepieciešamā kopējā finansējuma provizorisko apmēru. "Paredzam, ka tas pārsniegs pieejamos līdzekļus," sacīja Jarockis.

Saskaņā ar Eiropadomē panākto vienošanos tiek veidots jauns un būtisks ES budžeta instruments – Atveseļošanas un noturības mehānisms. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum un pēc FM aplēsēm Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Finansējuma saņemšanai Latvijai būs nepieciešams izstrādāt Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu, kas ietvers plānotās reformas un investīcijas. Plāns tiks izstrādāts sadarbībā ar EK ciešā sasaistē ar saņemtajām ES Padomes rekomendācijām. Katras dalībvalsts sagatavotais Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns tiks iesniegts apstiprināšanai EK un ES Padomē. Patlaban vēl nav apstiprināts ES regulējums, kā arī no EK nav saņemtas skaidras vadlīnijas par plāna saturu, tādēļ, kā skaidroja FM, darbā pie plāna izstrādes nepieciešams saglabāt elastību.

Pēdējo nedēļu laikā uzsākts darbs ar nozaru ministrijām, ņemot vērā valdības doto uzdevumu nozaru ministrijām līdz 11. septembrim iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus reformām un investīciju projektiem iekļaušanai Atveseļošanas un noturības plānā. Darbs tiek organizēts sešos reformu virzienos – Klimata pārmaiņas un ilgtspēja, Digitālā transformācija, Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, Veselība, Nevienlīdzības mazināšana, Likuma vara. Ministriju priekšlikumiem jābūt saskaņā ar kādu no minētajiem virzieniem.

Jāpiebilst, ka ne tikai nozaru ministrijas pretendē uz pieejamo finansējumu. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) paudusi, ka no šiem līdzekļiem vēlas rast līdzekļus arī sabiedrisko mediju ēkas būvniecībai.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām. Kritēriji un ieviešanas nosacījumi tiks izstrādāti 2021. gadā, pēc tam, kad plāns būs apstiprināts.

Saskaņā ar šobrīd pieejamo informāciju, finansējums būs paredzēts strukturālu reformu veicināšanai un maksājumi tiks sasaistīti ar konkrētu reformu starpposma un gala mērķu sasniegšanu, nevis par veiktajiem ieguldījumiem, kā tas ir ES struktūrfondu projektos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!