Banku analītiķi: Latvijai starptautisko obligāciju likme ir izdevīga, lai arī Lietuvai investori joprojām gatavi aizdot lētāk
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijai starptautisko obligāciju likme ir izdevīga, lai arī Lietuvai investori joprojām ir gatavi aizdot naudu lētāk, sacīja banku analītiķi.

"Nordea Bank Finland" Latvijas filiāles vecākais ekonomists Andris Strazds sacīja, ka Latvijai pašlaik īstermiņā nauda nav vajadzīga, taču tas, iespējams, ir papildu iemesls, kāpēc valsts spēj aizņemties par pievilcīgām likmēm, kā arī patlaban finanšu tirgos kopumā situācija ir nedaudz mierīgāka kā pagājušā gada rudenī.

Viņš norādīja, ka pēc Eiropas Centrālās bankas veiktajiem likviditātes nodrošināšanas pasākumiem decembra sākumā valdību parādzīmju atdeves likmes tirgū lielai daļai valstu ir kritušās. To netieši rāda arī kredītriska līgumu apdrošināšanas cenas, kas Latvijai pašlaik ir aptuveni par 50 bāzes punktiem jeb pusprocentu zemākas nekā pagājušā gada beigās.

"Pārfrazējot Marku Tvenu, lietussargs no privātajiem aizņēmējiem jāņem brīdī, kad spīd saule, jo tad, kad uznāks negaiss, var gadīties, ka vienīgais, kurš būs gatavs pasniegt lietussargu, būs Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)," minēja Strazds.

Viņš arī atzina, ka izvēlētais obligāciju termiņš pieci gadi ir optimāls gan no likmju, gan Valsts kases naudas plūsmas plānošanas viedokļa. "Aizņemšanās uz 10 gadiem būtu dārgāka. Vienlaikus lielie maksājumi starptautiskajiem aizdevējiem brīdī, kad 2017.gada sākumā būs jāatmaksā pašlaik aizņemtie līdzekļi, jau būs veikti," teica Strazds un piebilda ‒ ņemot vērā, ka Latvija pašlaik ir aizņēmusies līdzekļus nedaudz lētāk kā pagājušā gada jūnijā, kad situācija finanšu tirgū kopumā bija mierīgāka, likme ir vērtējama kā izdevīga.

Runājot par investoru pieprasījumu pēc obligācijām, Strazds teica, ka tas neapšaubāmi liecina, ka Latvija tiek uzskatīta par drošu aizņēmēju. "Redzam arī, ka reitingu aģentūru noteiktajiem reitingiem nav izšķirošas lomas, investoriem lemjot par naudas aizdošanu. Ieguldot Latvijas parādzīmēs, investori var nopelnīt stipri vairāk nekā, piemēram, aizdodot naudu Vācijai, protams, arī riska līmenis ir augstāks, taču acīmredzot investori patlaban Latvijas piedāvāto likmi uzskata par adekvātu Latvijas valdības kā aizņēmēja riskam," viņš paskaidroja.

Savukārt "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš aģentūrai BNS sacīja, ka Latvija ar viena miljarda ASV dolāru aizņemšanos starptautiskajos tirgos turpina iet savu finanšu patstāvības ceļu. Arī pieprasījums pēc Latvijas jaunajām obligācijām bija ļoti spēcīgs, pārsniedzot piedāvājumu vairāk nekā piecas reizes.

"No vienas puses, Valsts kase ir pelnījusi uzslavas, ka Latvijai šī nauda izmaksās nevis sākotnēji plānotos 5,625% gadā, bet gan mazāk ‒ 5,375%. Starpība it kā nav liela ‒ tikai 0,25% gadā ‒, taču, ņemot vērā lielo aizņēmuma apmēru, tie ir 2,5 miljoni ASV dolāru gadā jeb piecu gadu laikā ietaupījums ir 12,5 miljoni. Tagad šo naudu varēs izmantot citiem mērķiem, nevis vienkārši izmaksāt investoriem procentos. Ir apsveicama arī Valsts kases savlaicīga gatavošanās mūsu starptautisko parādu atmaksai, kas gaidāma nākotnē, jo tikai šādi mēs varam nodrošināt, ka mums nebūs jāatgriežas pie SVF palīdzības programmas," pavēstīja Stepiņš.

Runājot par to, vai obligāciju ienesīgums nozīmē aizņemties dārgi vai lēti, Stepiņš atzina, ka, piemēram, Lietuvai investori vēl aizvien ir gatavi aizdot naudu lētāk. "Varētu it kā salīdzināt šo likmi ar mūsu 10 gadu vai nesen Lietuvas izlaistajām 10 gadu ASV dolāru obligācijām, kuras investori pašlaik ir gatavi pirkt, ja tie var nopelnīt 6% gadā. Uz šā fona, protams, nepilni 5,4% gadā izskatās maz. Taču šāds tiešs salīdzinājums nebūtu korekts. Tas būtu tāpat, kā salīdzināt skriešanas 100 metru sprinteru rezultātus ar 110 metru barjerskrējēju rezultātiem, apgalvojot, ka barjerskrējēji ir daudz lēnāki. Tādēļ korektāk būtu salīdzināt aptuvenās aizņemšanās izmaksas uz tiem pašiem pieciem gadiem. Diemžēl šeit, ja mēs skatāmies uz Lietuvas pusi, investori vēl aizvien ir gatavi mūsu kaimiņvalstij naudu aizdot lētāk, un uz pieciem gadiem tie ir aptuveni par 0,3% gadā mazāk," klāstīja Stepiņš.

Viņš pieļāva ‒ lai arī Latvijai šā gada budžeta deficīta mērķis 3% apmērā būs vieglāk sasniedzams nekā Lietuvai, iespējams, investorus līdz galam nepārliecina paļaušanās uz prognožu nekļūdīgumu, kas var izskatīties pārlieku optimistiski un norādīt uz negatavību sliktākam scenārijam kā paredzēts budžetā. "Varbūt būtu palīdzējis mazāks optimisms publiskajā komunikācijā. Pagaidām mūsu centieni nav pārliecinājuši arī reitingu aģentūru "Standard & Poor's", kas vienīgā vēl uztur Latvijas novērtējumu spekulatīvu ieguldījumu kategorijā. Savukārt Lietuvai starptautiskie kredītreitingi ir augstāki," informēja Stepiņš.

"Atrašanās šādos indeksos paplašina investoru loku (tāpat kā augstāki kredītreitingi), kas pirktu mūsu obligācijas. Tādējādi nākotnē investori varētu prasīt mazāku uzcenojumu, jo obligācijas būtu vieglāk pirkt un pārdot. Pat ja tie nākotnē būtu 0,1‒0,15% gadā, tie tomēr uz vakardienas [14.februāra] aizņemšanās apmēru ir 1‒1,5 miljoni gadā mazāk, kas ir nauda, kuras dēļ būtu vērts pacensties," sacīja Stepiņš.

Viņš pieļāva iespēju, ka arī Valsts kase bija gatava pašlaik maksāt par Latvijas aizņemšanos nedaudz dārgāk, lai izsolē būtu liels pieprasījums un tā tiešām izdotos. "Tas būtu pamats turpmāk aizņemties lētāk nekā tad, ja izsole būtu mazāk veiksmīga. Mums atliek cerēt, ka Latvija šogad spēs komfortabli iekļauties budžeta tēriņu rāmjos un turpmāk aizņemšanās būs vēl lētāka," uzsvēra Stepiņš.

Iepriekš "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS pastāstīja, ka finansējuma pieejamība un finanšu tirgu atzinība samazina stresu Latvijas ekonomikā un veidos labvēlīgu fonu izaugsmei, kā arī vidējā termiņā var kļūt par pamatu reitingu pārskatīšanai.

"Patlaban pasaulē ir milzīgi finanšu resursu apmēri, kas meklē drošas investīciju iespējas, jo vispārējā nenoteiktība par valstu spējām pildīt savas saistības ir ļoti augsta. Ja daudzas valstis ir tikai konsolidācijas sākumstadijā, Latvija jau atrodas nobeiguma posmā, turklāt ar Starptautiskā Valūtas fonda apstiprinājumu. Tas šajā situācijā ir viens no papildu argumentiem kā dēļ likmes Latvijai ir zemākas salīdzinājumā ar Lietuvu, jo ticamība uzņemtajam kursam pašlaik ir lielāka," sacīja Gašpuitis.

Viņš arī norādīja ‒ ja Latvija pierādīs, ka šogad spēj uzturēt sabalansētas finanses situācijā, kad ekonomikas izaugsme var strauji sarukt, likmes nākamajam laidienam varētu samazināties. "Finansējuma pieejamība un finanšu tirgu atzinība arī samazina stresu ekonomikā un veidos labvēlīgu fonu izaugsmei, kā arī vidējā termiņā var kļūt par pamatu reitingu pārskatīšanai," klāstīja Gašpuitis.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvija 14.februārī emitēja piecu gadu obligācijas viena miljarda ASV dolāru apmērā. Obligāciju fiksētā procentu likme ir 5,25%, bet ienesīgums – 5,375%.

Iepriekšējā reize, kad Latvija izlaida obligācijas pirmreizējā tirgū, bija 2011.gada jūnijā. Šīm obligācijām reitingu aģentūra "Standard & Poor's" piešķīrusi reitingu BB+ un "Fitch Ratings" – reitingu BBB-.

Toreiz Latvija starptautiskajos tirgos pārdeva 10 gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā, tādējādi pirmoreiz kopš 2008.gada sākuma atgriežoties šajos tirgos. Obligāciju fiksētā likme toreiz bija 5,25%, bet ienesīgums – 5,491%.

Source

BNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form