Komisija nolēma darbu ar likumprojektu paketi turpināt vasarā.
Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš vēstulē komisijai norāda, ka mikrouzņēmumu likumā paredzētais sociālā nodrošinājuma regulējums vairākos aspektos neatbilst Satversmei un Satversmes tiesas (ST) praksei sociālo tiesību jomā. ST kādā spriedumā ir atzinusi, ka, "nostiprinot Satversmē indivīda tiesības uz sociālo nodrošinājumu kā cilvēka pamattiesības, valstij ir pienākums gādāt par šo tiesību īstenošanu".
Kusiņš uzsver, ka tādējādi valsts pienākums ir organizēt vienlīdz taisnīgu sociālās apdrošināšanas sistēmu visiem darba ņēmējiem un darba ņēmējs nedrīkst ciest atkarībā no tā, kāds ir darba devēja kā nodokļu maksātāja statuss. Taču sagatavotais likumprojekts šādu atšķirīgu attieksmi nenovērš.
Kusiņš atzīst, ka, lai daļēji mazinātu dažādo attieksmi, likumprojekts paredz iespēju mikrouzņēmumu darbiniekiem brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, taču, Juridiskā biroja ieskatā, šāds risinājums pēc būtības nozīmē, ka valsts savu pienākumu ir pārlikusi uz mikrouzņēmumu darbiniekiem. Tādejādi tiek radīts nodokļa veids, kas, no vienas puses, ir izdevīgāks nodokļa maksātājam, taču tas panākts uz darbinieku tiesību ierobežošanas rēķina.
Tāpat arī paketē ietilpstošie grozījumi likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumam ir pretrunā ar Satversmē noteikto vienlīdzības principu, uzskata birojs. Likumprojekts paredz tiesības uz pabalstu bezdarbniekam - mikrouzņēmuma īpašniekam un jaunā nodokļa maksātājam. Savukārt cilvēkam, kas kļūst par mikrouzņēmuma īpašnieku, vēl nebūdams bezdarbnieks, šādu tiesību saņemt pabalstu nav. Praksē var rasties situācija, ka darbinieks jau darba uzteikuma laikā kļūst par mikrouzņēmuma īpašnieku, līdz ar to zaudējot tiesības pēc darba attiecību izbeigšanās iegūt bezdarbnieka statusu un pabalstu, lai gan viņš ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzskata Juridiskais birojs.
Kusiņš kā iespējamo risinājumu komisijai ieteica nevirzīt likumprojektu otrajam, galīgajam lasījuma Saeimā, bet arī neatsaukt tā steidzamību, jo tādā gadījumā ātrāk par oktobri likumprojektu paketi nebūtu iespējams pieņemt. Kusiņš norādīja – ja mikrouzņēmumu nodokļa likumu pieņems pašreizējā redakcijā un to apstrīdēs Satversmes tiesā, Juridiskais birojs nevarēs pamatot strīdīgo normu atbilstību Satversmei.
Kusiņš arī norādīja, ka ir jāsaņem atbildes par samērīguma un vienlīdzības principu ierobežojumiem no likumprojekta izstrādātājiem Ekonomikas ministrijas un Valsts kancelejas, ko Juridiskais birojs lūdza jau likumprojekta skatīšanas sākumā. Kusiņš norādīja, ka pienākums sniegt atbildes Saeimas komisijai ir noteikts Satversmē, "tas ir konstitucionāls pienākums, tie nav nekādi joki", tāpēc šādām atbildēm ir jābūt.
Komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš (JL) kolēģiem norādīja, ka, atliekot likumprojekta virzību, deputātiem jārēķinās ar komisijas sēdēm vasarā. Savukārt pašu likumprojektu varētu pieņemt kādā no Saeimas ārkārtas sēdēm, jo iespējams, ka vasarā deputātiem būs jālemj par ģenerālprokurora amata kandidāta Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu.
Jau vēstīts, ka iepriekš komisija atbalstīja likumprojekta virzību Saeimā otrajam, galīgajam lasījumam, plānojot, ka jaunais nodoklis varētu stāties spēkā jau 1.jūlijā. Komisija vienojās, ka nodokļa likme ir 9%.
Likumprojekts pašlaik paredz, ka mikrouzņēmums ir individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura atbilst vairākiem kritērijiem: uzņēmuma dalībnieki ir fiziskas personas, turklāt SIA gadījumā dalībnieki vienlaikus ir arī valdes locekļi, uzņēmuma apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu un darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā pieci, neskaitot tos, kas ir promesoši vai no darba atstādināti.
Mikrouzņēmumu nodoklis ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem; uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), ja mikrouzņēmums atbilst UIN maksātāja pazīmēm, kā arī mikrouzņēmuma īpašnieka IIN par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja tā darbinieka ienākumi nepārsniedz 500 latu mēnesī. Ienākumā neietilpst dividendes, kuras aprēķina par mikrouzņēmuma peļņu.
Likumprojekts pašlaik paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks skaitīsies sociāli apdrošināts tikai tad, ja faktiski būs samaksāts mikrouzņēmumu nodoklis. Darbinieki varēs arī brīvprātīgi paši maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem, tomēr tie nedrīkstēs pārsniegt 500 latus. Kārtību, kādā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieki pievienojas brīvprātīgajai valsts sociālajai apdrošināšanai, būtu jānosaka valdībai.