Detalizēta 2020. gada valsts budžeta sadale tiks skatīta valdības sēdē nākamotrdien, 17. septembrī, paskaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Piektdien valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.–2022. gada ietvaram.
Valdība apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021. gadā un 2022. gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.
Pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, rasts finansējums kopējai fiskālajai telpai 48,1 miljons eiro 2020. gadā, 17,3 miljoni eiro 2021. gadā un 40,5 miljoni eiro 2022. gadā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda prieku, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu par papildus naudas pārdali 2020. gada budžetā, un pratiski tas nozīmē, ka esam politiski vienojušies par nākamā gada budžetu un tupmākajās pāris nedēļās tiks veikti tikai precizējumi.
Premjers kā trīs svarīgākās lietas uzsvēra to, ka 2020. gadā iedzīvotājiem nodokļi netiks celti, no 1.janvāra sāksim atslogot darba algas, paceļot neapliekamo minimum, kas ir zemo algu atslodze, kā arī ir atrasts papildu finansējums valdības galvenajām prioritātēm. Tas nozīmē, ka ir atrasta papildus nauda, lai īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, ir vienošanās piešķirt papildus līdzekļus veselības aprūpes sistēmai, kā arī skolotāju algām un zinātnei, kur ilgstoši nav bijis pieauguma.
"Process nav bijis viegls, bet piecas partijas ir vienojušās, un mēs varēsim nodrošināt jau no 2020. gada 1. janvāra to, ko varētu saukt par sociāli atbildīgu budžetu," panākto vienošanos valdībā vērtēja Kariņš.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzsvēra, ka šis budžeta projekts tika gatavots, stingri ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījums, un budžeta projekta sagatavošanā netika piedāvātas nodokļu politikas izmaiņas fiskālās telpas paplašināšanai. Nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumi būs lielāki nekā 10 miljardi eiro jeb pamatbudžetā 7,1 miljards eiro un speciālajā budžeta teju trīs miljardi. 2021. gadā bāzes izdevumi jau plānoti 10,3 miljardi, bet vēl pēc gada 10,6 miljardi eiro.
Pēc izdevumu pārskatīšanas, ko veica Finanšu ministrija, tika atrasti papildus līdzekļi 93 miljonu apjomā, no kuriem 48 miljoni tika novirzīti kopējās fiskālās telpas palielināšanai un uzlabošanai, bet 45,6 miljoni tika novirzīti ministriju prioritāšu realizēšanai. Galējā fiskālā telpa jeb jaunie līdzekļi, kas tiek sadalīti nākamā gada budžeta projektā ir teju 200 miljoni, no kuriem neatkarīgajām iestādēm tiek novirzīti 25,5 miljoni un nozaru prioritātēm papildus 166 miljoni eiro, skaidroja Reirs.
Lielākie papildus izdevumi ir mediķu algām, pedagogu algām, kā arī kultūras, tieslietu un iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumam. Palielinām neapliekamo minimumu līdz 300 eiro mēnesī un turpinām darbu pie politiskās vienošanās, lai pakāpeniski tas pieaugtu līdz 500 eiro 2022. gadā, sacīja Reirs.
192,4 miljoni eiro
2020. gadā nozaru prioritārajiem pasākumiem budžetā kopumā atvēlēti 166,9 miljoni, kamēr 2021. gadā plānoti 157 miljoni, bet 2022. gadā 198 miljoni eiro. Tajā skaitā 2020. gadā nozaru prioritārajiem pasākumiem paredzēti: Finanšu ministrijai 0,9 un Valsts kancelejai 0,9 miljoni, Ārlietu ministrijai 3 miljoni eiro, Veselības ministrijas prioritātēm, tajā skaitā ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai – 50 miljoni eiro, Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai – 1,1 miljons eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm – 8 miljoni eiro.
Finansējums no 2019. gada 1. septembra palielinātās pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro nodrošināšanai pilnam gadam būs 23 miljoni eiro, diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanai (2020. gadā līdz 300 eiro) – 32 miljoni eiro, Tieslietu ministrijas prioritātēm, tajā skaitā esošās cietumu infrastruktūras uzturēšanai – 5 miljoni eiro, Satiksmes ministrijas prioritātēm, tajā skaitā ceļiem – 7,9 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijas prioritātēm – 18,9 miljoni eiro, Labklājības ministrijas prioritātēm, tajā skaitā atbalstam minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai – 10 miljoni eiro, Kultūras ministrijas prioritātēm – 13 miljoni eiro, bet demogrāfijai budžeta projektā novirzīs 7 miljonus eiro.
Savukārt starp neatkarīgajām iestādēm projektā nākamgad sadalīti 25,5 miljoni eiro. Valsts prezidenta kancelejai 0,7 miljoni, Tiesībsarga birojam 0,1 miljons Satversmes aizsardzības birojam 0,4 miljoni, Valsts kontrolei 0,5 miljoni, Augstākajai tiesai 0,1 miljons, Satversmes tiesai 0,9 miljoni, prokuratūrai 0,4 miljoni, radio un televīzijai 6,3 miljoni, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam 0,6 miljoni, Centrālajai vēlēšanu komisijai 0,6 miljoni, jaunajam politisko organizāciju (partiju) finansēšanas modelim paredzēti 5 miljoni, bet noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai (MONEYVAL) 10 miljoni eiro.
Neapliekamais minimums
Šobrīd Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka no 2020. gada maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3000 eiro (250 eiro mēnesī), ko piemēro taksācijas gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajam ienākumam līdz 5280 eiro (440 eiro mēnesī).
Vērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa dinamiku, vērojamas pozitīvas izmaiņas nodarbinātības un darba samaksas struktūrā. Nodarbināto skaits pirmajā pusgadā pieaudzis par 1,4%, savukārt vidējā bruto alga pieaugusi par 7,7%. Algu grupu struktūrā pozitīvas izmaiņas zemāko (t.sk. minimālās) algu kategorijās – darba ņēmēju īpatsvars tajās samazinās, savukārt augstākajās – pieaug. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu septiņu mēnešu plāns izpildīts par 107,2%, turpinoties iepriekšējā gada tendencei – ieņēmumi no darba algas joprojām ir labāki, nekā iepriekš plānots.
Ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2019. gadā tiek iekasēti labāk nekā plānots un lai budžeta iespēju robežās mazinātu nevienlīdzību un radītu mazāku nodokļa slogu personām ar zemiem ienākumiem, ir priekšlikums paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020. gada līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un arī paaugstināt līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī) augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.
Tādējādi 2020 .gadā un turpmāk maksimālais diferencētais neapliekamais minimums 300 eiro mēnesī tiks piemērots ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī, lēma valdība.
Ministri arī pieņēma zināšanai, ka šobrīd vidējā termiņa budžeta ietvarā 2021. un 2022.gadam netiek plānoti ieņēmumi no "Latvenergo" koncerna dividendēm un valsts budžeta izdevumi enerģētikas politikas īstenošanai un tie tiks iekļauti likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam".
Tiek uzsvērts, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu ir viens no būtiskiem stimuliem pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem, kā atbalstīt iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. Tā ir būtiska ne tikai nevienlīdzības mazināšanai, bet vienlaikus minimālās algas palielinājums mazina ēnu ekonomiku un palielina valsts budžeta ienākumus.
Šobrīd Latvijā minimālā alga ir 430 eiro, savukārt Lietuvā 555 eiro un Igaunijā 540 eiro. Lai uzlabotu konkurētspēju un mazinātu ēnu ekonomiku, ir valdības priekšlikums minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai – 500 eiro no 2021. gada.
Cels azartspēļu nodokļus
Finanšu ministrija skaidro, ka, izvērtējot iespējas atbrīvot līdzekļus prioritāro pasākumu īstenošanai, attiecīgi palielinot fiskālo telpu, ir apzināti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda snieguma rezerves finansējuma un citu neizmantoto finansējuma atlikumu novirzīšanas iespējas valsts budžeta līdzfinansējuma daļas aizstāšanai plānotajos un uzsāktajos ES fondu projektos.
Ņemot vērā iespējamās ES fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales, ES fondu līdzfinansējumu varētu novirzīt: 113,6 miljonus eiro VAS "Pasažieru vilciens" elektrovilcienu iegādes projekta īstenošanai, 29,4 miljonus eiro VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" projekta īstenošanai un 8,5 miljonus eiro "Sēnītes" posma valsts autoceļu projekta īstenošanai.
Tādējādi pēc FM aplēsēm, kas izriet no pieņēmumiem par šo projektu indikatīvo izdevumu apmēru 2020.-2022. gadā, iespējama fiskālās telpas atbrīvošana vismaz 13 miljoni eiro 2020. gadā, 16,7 miljoni eiro 2021. gadā un 116,2 miljoni eiro 2022. gadā.
Par pieciem miljoniem eiro nākamā gada fiskālo telpu palielinās ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu ieviešana. Plānots veikt grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām un noteikt tiesības Valsts ieņēmumu dienestam sniegt informāciju par riskantajiem darījumu partneriem, kā arī tiks pilnveidota valdes locekļa atbildība.
Pašvaldību budžetu ieņēmumu korekcija fiskālo telpu 2020. gadā uzlabos par 80,7 miljoniem eiro. Lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu finansējumu, tiks sagatavoti priekšlikumi sabalansētiem finanšu resursiem reģionālā griezumā.
Tiks izvērtētas iespējas mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem un izmaiņas speciālajā dotācijā, nodrošinot, ka speciālā dotācija nav mazāka kā 148,1 miljons eiro un nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nav mazāki izlīdzinātie ieņēmumi kā 2019. gadā, attiecīgi koriģējot arī 2021. un 2022. gadu.
Tāpat, kā jau ziņots, Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iekļaušana vispārējā valdības sektorā 2020. gadā rada negatīvu ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu, atgādina FM. Lai kompensētu SIA "Rīgas satiksme" radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, ir izvērtēti iespējamie negatīvās ietekmes mazinošie pasākumi.
Lai sasaistītu pašvaldības un tās kontrolētās kapitālsabiedrības atbildību, iespējams noteikt, ka kompensācija tiek veikta atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem no Rīgas pašvaldības budžetam piekrītošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, nepārsniedzot 38 miljonus eiro 2020. gadā un 10,1 miljonu eiro 2021. gadā. Summas var tikt precizētas atbilstoši aktuālākai informācijai.
Ievērojot Jaunā Rīgas teātra būvniecības procesā esošo pārtraukumu, darbu izpilde iepriekš plānotajā apjomā nav realizējama. Tādējādi budžeta apguve ir pārplānota, kas 2020. gadā fiskālo telpu palielina par 6,1 miljonu eiro.
Tāpat fiskālās telpas palielināšanai ir paredzēta azartspēļu nodokļa celšana un pārdale starp valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot 78% nodokļa ieņēmumu ieskaitīt valsts pamatbudžetā un 22% - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle. Tādējādi nākamajā gadā fiskālā ietekme mērāma 11,5 miljonu eiro apmērā.
Lai mazinātu augsto sociālo risku, kā arī sabalansētu licencēšanas valsts nodevu ar inflācijas, vidējās algas pieaugumu valstī un nozares finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, valdību veidojošo partiju pārstāvji piedāvā paaugstināt nebanku kredītu devēju licencēšanas valsts nodevas likmi par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un ikgadējās valsts nodevas apmēru par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību.
Tādējādi ir paredzēts no 2020. gada paaugstināt valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un ikgadējās valsts nodevas apmēru par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību, nodrošinot ik gadu papildu ieņēmumus valsts budžetā 3,0 miljoni eiro.
Ņemot vērā valdību veidojošo partiju pārstāvju noteiktos nodevas apmēra palielināšanās mērķus, Ekonomikas ministrijai jāizvērtē iespēja neattiecināt nodevas palielinājumu uz nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas neizsniedz distances kredītus.
Ņemot vērā darbaspēka nepietiekamību Latvijā, kā arī reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājumu, Labklājības ministrijai nepieciešams pārskatīt bezdarbnieku pabalsta politiku un sagatavot attiecīgus grozījumus likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā. Tādējādi bezdarbnieku pabalstu politikas pārskatīšana fiskālo telpu 2020. gadā uzlabo par 12 miljoniem eiro.
