Foto: LETA
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, portālam "Delfi" pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, budžeta ieņēmumi nākamgad pieaugs par 664 miljoniem eiro jeb gandrīz 9%, bet budžeta izdevumi pieaugs par 681 miljonu eiro jeb 8,9%.

Vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā. Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsver, ka nākamā gada budžeta prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi.

"Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai," viņa norāda. Pēc FM sniegtās informācijas, budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā tika rasti papildu 60 miljoni eiro.

Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro, paredzot palielināt onkoloģijas pieejamību, unikālo pacientu skaitu kompensējamiem un centralizētajiem medikamentiem, pieejamību izmeklējumiem, rehabilitācijai un fizikālās medicīnas pakalpojumiem. Nākamā gada finansējums veselības nozarei par vairāk kā 30 miljoniem pārsniegs 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni, piebilst FM.

Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP. Tāpat vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019. gadā 2% apmērā no IKP.

Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks kā 2016. gada budžetā paredzētais, tostarp ir nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 47,2 miljonu eiro apmērā.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks kā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks.

Demogrāfijas pasākumiem 2017. gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro, tostarp ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Papildu atbalsts tiks sniegts arī bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, kā arī paredzēti atvieglojumi braukšanas maksai starppilsētu sabiedriskajā transportā daudzbērnu ģimenēm – šim mērķim novirzīti 1,7 miljoni eiro no 2017.gada 1.jūlija.

Tāpat no nākamā gada paredzēts palielināt minimālo algu līdz 380 eiro esošo 370 eiro vietā.

Nodokļu ieņēmumi nākamgad paredzēti 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu ieņēmumi –513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība – 1,114 miljardu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi ieplānoti 94,2 miljonu eiro apmērā.

Apkarojot ēnu ekonomiku, neskaitot pasākumus, kas bija plānoti aizvadītā un šā gada budžetos, 2017. gadā budžetā iecerēts gūt papildu 16 miljonus eiro. Kā būtiskākos pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai FM min būvniecības nozarē paredzēto ģenerāluzņēmēja atbildību, lai par visiem tā būvobjektā nodarbinātajiem tiek samaksātas vismaz minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas par nostrādāto laiku. Tiks ierobežoti arī skaidras naudas darījumi starp privātpersonām, kā arī veicināta informācijas pieejamība Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem.

Tāpat FM apņēmusies sakārtot taksometru nozari, kur paredzēts noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) mēnesī par katru uzņēmuma taksometru 130 eiro apmērā, kas palīdzēs nodrošināt taksometru vadītāju sociālo aizsardzību.

Valdība 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam izskatīs ārkārtas sēdē ceturtdien, 13. oktobrī.

Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tostarp 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru 14. oktobrī plānots iesniegt Saeimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!