Izdevumu samazinājums Satiksmes ministrijai plānots par 18,27 miljoniem latu, Veselības ministrijai – par 12,3 miljoniem latu un Labklājības ministrijai no pamatbudžeta - par 11,46 miljoniem latu. Sestdien Finanšu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka taupīt plānots tieši uz ministriju un iestāžu administratīvo aparātu rēķina. Taču Labklājības ministrijai speciālajā budžetā, no kura maksā pensijas un pabalstus, arī plānots ietaupījums – 5,77 miljoni latu.
Zemkopības ministrijas budžetu samazinās par 5,2 miljoniem, Aizsardzības ministrijas – par 5,4 miljoniem, Izglītības ministrijā – par 4 miljoniem latu. Iekšlietu ministrijas izdevumus mazinās par 3,26 miljoniem latu, bet Kultūras ministrijas – par vienu miljonu latu.
Ārlietu ministrijai nākamgad būs jāmazina izdevumi par 316 000 latu, Ekonomikas ministrijai - par 800 000 latu, Finanšu ministrijai – par 792 00 latu, Vides ministrija mazinās izdevumus par 720 000 latu, likvidējamajā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ietaupīs 547 000 latu.
Tāpat budžeta projekts paredz "izdevumu korekciju" Augstākajā tiesā par 658 000 latu, Satversmes tiesā par 93 000 latu, prokuratūrā par 3,33 miljoniem latu, bet Tieslietu ministrijā par 4,65 miljoniem latu.
Pašvaldībām kopumā nākamgad būs jāsamazina izdevumi par 9,8 miljoniem latu. Taču pašvaldības arī iegūs papildus finansējumu. No "mājokļa nodokļa" dubultošanas pašvaldības iegūs vēl 6,87 miljonus latu, savukārt, augot kadastrālajai vērtībai, no zemes un nedzīvojamo ēku nodokļa pašvaldības iegūs vēl 7,37 miljonus latu. Tāpat valdības iecere palielināt pašvaldībām novirzāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no pašreizējiem 80% uz 81% dos pašvaldībām vēl 14,4 miljonus latu.
Kopumā nākamgad budžetu izdevumus plāno samazināt par 88,8 miljoniem latu, ieņēmumus palielināt par 156,96 miljoniem latu, bet, nepalielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas daļu pensiju 2.līmenī, valsts iegūs vēl 44,9 miljonus latu, ko arī plāno ieskaitīt konsolidācijas pasākumos.
Jau ziņots, ka koalīcija sestdien vienojās palielināt neapliekamo minimumu no 35 latiem līdz 45 latiem, nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošo personu - no 65 uz 70 latiem, minimālo algu - no 180 līdz 200 latiem.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinās no 26% līdz 25%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas paaugstināt no 33,09% līdz 35%, un pieaugums būs uz darba ņēmēju rēķina – viņi maksās 11% no algas pašreizējo 9% vietā, bet darba devēja daļa nemainīsies.
Savukārt piektdien valdība nolēma palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātas likmes – no 10% uz 12%. Savukārt, elektrībai nākamgad plānots piemērot pilnu likmi, nevis samazināto, kā tas ir pašlaik.
Nolemts arī dubultot "mājokļa nodokli". Mājokļa nodokļa likme pašlaik ir atkarīga no īpašuma kadastrālās vērtības - ēkām ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu tā ir 0,1% no kadastrālās vērtības, ar vērtību no 40 001 līdz 75 000 latu – 0,2%, ar kadastrālo vērtību virs 75 000 latu – 0,3%. Izmaiņas paredz, ka nākamgad likmes dubultos un tās būs attiecīgi 0,2%, 0,4% vai 0,6% no kadastrālās vērtības.
Valdība turpina saspringtu darbu pie nākamā gada budžeta projekta, kuru cer iesniegt Saeimā jau 7.decembrī. Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi iepriekš paredzēja nākamā gada budžeta konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā, par šo skaitli arī panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Savukārt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sestdien FM informēja, ka valdība nākamgad plāno palielināt budžeta ieņēmumus par 140 miljoniem latu.